Nu atkal dzīvoju kā varavīksnes lokā, kas savās septiņkrā- sās dvēselē man zib. To zīmējusi maza bērna roka, un dāvināt to maza sirds man grib.
Nu atkal dzīvoju kā
varavīksnes lokā,
kas savās septiņkrā-
sās dvēselē man zib.
To zīmējusi maza bērna roka,
un dāvināt to maza sirds man grib.
Cik krāsu atpakaļ vēl iededzināt spēšu,
tam mazam brīnumam, kurš tik daudz prieka dod?
Vien palsu atvasaras saules staru,
ja tas var pelēcību izgaismot.