Dod, Dieviņ(i), grūtā stundā Melnus vārdus nesacīt.
Dod, Dieviņ(i), grūtā stundā
Melnus vārdus nesacīt.
Kad es melnus vārdus teicu,
Velnam devu dvēselīt”.
Velns ar manu dvēselīti
Tumsas zirgus kaldināj”.
Skrēj” pa gaisu melna tumsa,
Ļaudīm ceļu maldināj”.
Kā lai glābju tumsas lauztu,
Izmocītu dvēselīt”?
Kam lai lūdzu mīļu roku
Dvēselīti sasildīt?
Dod, Dieviņ(i), grūtā stundā
Melnus vārdus nesacīt.