Ko darīt, ja cilvēkam ir gan nopietni dzirdes, gan nopietni redzes traucējumi? Vai šāds cilvēks var iegūt izglītību un aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē? Pasaules pieredze rāda, ka zināmos apstākļos tas ir iespējams.
Helēna Kellere
Helēna Adamsa Kellere, dzimusi 1880. gada 27. jūnijā, mirusi 1968. gada 1. jūnijā, bija nedzirdīga un neredzīga amerikāņu rakstniece, skolotāja un kreisi noskaņota sabiedriskā darbiniece.
Redzi un dzirdi viņa zaudēja 19 mēnešu vecumā slimības rezultātā. Kad Helēna bija septiņus gadus veca, vecāki nolēma atrast viņai skolotāju. Pie Helēnas tika atsūtīta skolotāja Anna Salivana, kura meitenei iemācīja komunicēt ar cilvēkiem, izmantojot rokas. Skolotāja rakstīja vārdus pa vienam burtam uz Helēnas plaukstiņas. Pirmais vārds esot bijis “ūdens”. Vispirms skolotāja to uzrakstīja viņai uz rokas un tad pieveda Helēnu pie ūdens strūklas. Tādā veidā Helēna esot sapratusi, ka katram objektam pasaulē ir savs nosaukums.
1890. gadā Helēnas vecāki viņu nosūtīja uz Pērkinsa institūtu, kur viņa iemācījās arī runāt. 19 gadu vecumā Helēna devās uz Redklifas koledžu Masačūsetsā, kuru absolvēja 1904.gadā. Viņa ir pirmā nedzirdīgi neredzīgā persona, kas ieguvusi bakalaura grādu humanitārajās zinātnēs. Vēlāk viņa aizstāvēja doktora disertāciju filozofijā un sarakstīja vairākas grāmatas par ētikas un kultūras jautājumiem
Jau 1903. gadā Helēna bija uzrakstījusi grāmatu par savu dzīvi “Manas dzīves stāsts”. Vēlāk viņa uzrakstīja vēl 12 grāmatas, pēc kurām ir uzņemtas pat filmas. Savas dzīves laikā viņa palīdzēja citiem nabadzīgiem un akliem cilvēkiem, apceļoja pasauli, kā arī iestājās par sieviešu tiesībām.
Helēna Kellere iemācījās runāt ne vien angliski, bet arī vairākās citās valodās.
Nedzirdīgi neredzīgo biedrības
Daudzās valstīs nedzirdīgi neredzīgie cilvēki apvienojušies biedrībās. Tādas ir visās rietumvalstīs un arī mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Ir nodibināta Starptautiskā nedzirdīgi neredzīgo internacionāle, kuras mājaslapā var uzzināt noderīgu informāciju, ir Eiropas nedzirdīgi neredzīgo sadarbības tīkls “EdbN” utt.
Cik nedzirdīgi neredzīgo cilvēku ir Latvijā? To var tikai minēt. Somijā uzskata, ka tur ir apmēram 800 nedzirdīgi neredzīgo cilvēku, no kuriem biedrībā sastāv apmēram 400. Tātad divreiz mazākajā Latvijā to arī varētu būt kādi 200-400. Palaikam presē parādās apraksti par veciem cilvēkiem, kuri “slikti dzird un zaudējuši acu gaišumu”, taču atsevišķā biedrībā viņi nav apvienoti.
Tomēr biedrība “Palīdzība nedzirdīgi neredzīgajiem cilvēkiem” Latvijā bija, 1994.gadā to nodibināja Nora Jansone. Taču diemžēl atbalsta trūkuma dēļ 2013.gadā šī biedrība tika likvidēta. Nora stāsta, ka zviedru, dāņu un somu speciālisti bija gatavi palīdzēt, bet tam toreiz nepiešķīra finansējumu.
Pašlaik nedzirdīgi neredzīgos cilvēkus mēģina apzināt Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija “Sadzirdi.lv”, taču jautājums, vai šie cilvēki un viņu piederīgie to zina.
Nedzirdīgi neredzīgo diena un nedēļa
Pasaulē nedzirdīgi neredzīgo dienu atzīmē 27.jūnijā – Helēnas Kelleres dzimšanas dienā.
Latvijā pirmo reizi to atzīmējam 2015.gadā, kad “Sadzirdi.lv” un Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo Biedrība “Redzi mani” sarīkoja vienkāršu gājienu pa ielām ar devīzi “Sadzirdi un redzi mani!”. Bet šogad sadarbībā ar Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociāciju “Sadzirdi.lv”, Latvijas Neredzīgo bibliotēku un Latvijas Nacionālo bibliotēku tiks sarīkota izstāde “Helēna Kellere – sajūtu sieviete”
Izstādi atklāja 27.jūnijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Jāņa Pāvila II (M stāva) lasītavā. Izstādes atklāšanā piedalījās aktrise Inta Bankoviča, kura savulaik spēlēja Helēnas Kelleres lomu izrādē “Brīnumu gaidot”.
Izstādē var aplūkot abu bibliotēku rīcībā esošās liecības par sajūtu sievieti Helēnu Kelleri – grāmatas, fotogrāfijas, rakstus preses izdevumos, kā arī fotogrāfijas no aktrises Intas Bankovičas personiskā arhīva.
