Ar gadalaikiem un tavu smaidu es glāzes pieliešu vēlreiz un uzrunāšu klusu klusu tik klusu kā šī zeme dus.
Ar gadalaikiem un tavu smaidu
es glāzes pieliešu vēlreiz
un uzrunāšu klusu klusu
tik klusu kā šī zeme dus
un nebūs beigu tikai sākums
šai ballē būsim divi vien
degs zālē zaļi jāņtārpiņi
un lakstīgalas basā dūks
degs rudens liesma miglas vālā
tev kaislīgi tiks pasniegts zieds
nakts melnā mīkstā samta mēle
šim brīdim lieko aizslaucīs
es būšu vēl es būšu atkal
tas sniegavīrs kas lēnām kūst
un pierietēšu pilns ar tevi
kā vilnis kuram krastā mūžs
