Pagājušajā sestdienā, šķiet, neviens azartiskais sēņotājs nebija sastopams mājās, bet gan kādā no Latvijas mežiem. Sanita Tabūne no Tirzas šo gadu vērtē kā nebijušu sēņu gadu. Kopā ar ģimeni sestdien nostaigāti vairāki desmiti kilometru un salasīti pilni grozi ar baravikām.
Azartiskais mantojums
“Mēs šogad vairs necerējām, ka vēl būs kādas sēnes. Mazliet pirms tam bija, bet tad sākās siltais laiks, un tikai tagad tik daudz sēņu. Manā dzīvē ir pirmo reizi šāds sēņu gads!” sajūsmas pilna ir aizrautīgā sēņotāja S.Tabūne.
Arī viņas vīrs un meita ir “kā traki uz sēņošanu”. Pirmais skolotājs un piemēra rādītājs viņas bērnībā ir bijis tētis. “Viņš arī bija traks sēņotājs! Atceros, visu laiku abi divi gājām un kopā sēņojām. Sēnes tika meklētas arī dažādos brikšņos,” atceras sēņotāja.
Bērnībā tētis iemācījis arī pagatavot agrās sēnes – murķeles. “Citi no tām baidās. Es – nē, tētis bērnībā tās iemācīja lasīt. Tas ir liels azarts – iet un meklēt to, kas nu šogad ir izaudzis. Sēņošana ir mana sirdslieta!” Vēl viņa piebilst, ka ģimenes sunīte Rasa arī ir sēņotāja. Vien atliek teikt: “Braucam sēnēs!” – un viņa jau ir priecīga un gatava doties uz mežu.
Baravikas šoreiz – tumšajos mežos
Tirzmaliete stāsta, ka ar vīru un meitu sākusi sēņot sestdienas rītā pulksten desmitos un tikai piecos vakarā izgājuši no meža. “Mēs nogājām 28 kilometrus un trijatā kopā salasījām 280 baravikas! Bijām neierastos mežos. Citreiz tādos kāju pat nespertu iekšā, bet šogad sapratām, ka tieši tumšajos un melnajos aug baravikas. Bijām Mālmuižas mežos, kā es tos saucu, virzienā aiz Velēnas. Šogad gaišajos un skaistajos priežu mežos tikai pāris baravikas varēja atrast. Tās brūnganās, skaistās baravikas bija šoreiz tajos trakajos, tumšajos mežos. Nekad es pirms tam tādā mežā neietu iekšā meklēt šo, manuprāt, izcilāko sēni,” stāsta S.Tabūne.
Galdā – baraviku karbonādes
Baravikas ir sēnes, kas S.Tabūnei arī visvairāk garšo. Kad lielais sēņu “loms” bija salasīts, vajadzēja nu tās šķirot un tīrīt. Darbs ieildzis līdz pat vēlai naktij. “Sēdējām līdz tumsai. Visas sēnes tika pārstrādātas – gan svaigas sagriezām, gan sasaldējām, gan samarinējām. Protams, arī sacepām. Šogad izmēģināju baraviku karbonādes pagatavo tāpat kā bērzlapes. Lielākās baravikas sagriezām slīpākās šķēlēs un kā karbonādes sacepām. Ļoti sātīgas,” stāsta sēņotāja.
Visskaistākās sēnes tika samarinētas un daudzas arī tika izkaltētas, lai pēc tam ziemā jebkurā brīdī varētu tās pievienot kādai zupai. Marinādi S.Tabūne gatavojot tieši tāpat kā gurķiem.
Sēņu marinēšana
“Mana recepte sēņu marinēšanai ir tieši tāda pati kā gurķiem,” stāsta S.Tabūne. “1 litrs ūdens, 4 ēdamkarotes cukura,
1 ēdamkarote sāls, 200 mililitri etiķa. Pipari, ķiplociņš, sīpoliņš, dillīte, krustnagliņa – burciņā. Sēnes novāra, noskalo, saliek karstajā marinādē un pilda burciņās. Drošības dēļ vēl pasterizēju.”
