Šodien sildu tās dienas, kad ļoti sala, kad šķita – skumjām un sāpēm nekad nebūs gala… Kāpēc cilvēks iemācās sildīt tikai, kad pašam salst?
Šodien sildu tās dienas,
kad ļoti sala, kad šķita –
skumjām un sāpēm
nekad nebūs gala…
Kāpēc cilvēks iemācās sildīt
tikai, kad pašam salst?
Lāsi rasas prot pasniegt,
kad paša dvēsele sausa kalst?
Vien izbrienot sevī tuksnesi sausu
un pārvarot ledus krauju,
mācos laimīga būt,
jo vēlos, lai citi no manis
arvien vairāk varētu gūt.
Tāpēc sildu dienas, kad sala
un ne vārda sirds nesacīja.
Un saku paldies par to,
ko tās man iemācīja.