Pilnmēness parastā peļķē. Esmu nu gan es muļķe!
Pilnmēness parastā peļķē.
Esmu nu gan es muļķe!
Šķita, tikai ezerā var būt kas tik
skaists,
un tomēr tik vilinošs, baiss.
Pār pļavas ziediem atbrien nakts
princis.
Galvā tam rudzpuķu hūte, no
zirnekļzīda tik smalki šūta,
kājās zvaniņu kurpes,
kur ieliktas zvaigžņu rūpes.
Acīs tam mēness mirdzums
kvēlo,
un sapņi kā plīvuri pār pļavām
stīgo.
Nu zinu – kad būs pilnmēness
parastā peļķē,
es atkal pārtapšu sapņainā
muļķē.
