Latvijā gandrīz trešdaļa visu nodarbināto ir vecumā no 50 līdz 64 gadiem, taču tieši šīs vecuma grupas cilvēkiem ir daudz lielākas iespējas zaudēt darbu vai nokļūt ilgstošo bezdarbnieku rindās, ir vajadzīgas mūsdienu prasībām atbilstošas iemaņas un izglītība, turklāt pieaug arī ar veselības problēmām saistīti riski. Nesen par to Gulbenē tika runāts Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajā seminārā “Pieredze, zināšanas un veselība ilgākam darba mūža”. Atklāt semināru bija aicināts novada domes priekšsēdētājs Andris Vējiņš, taču viņš neieradās. Viņa vietā semināra dalībniekus uzrunāja novada domes Attīstības un projektu nodaļas darbiniece, projektu vadītāja Liena Kazāka, kura uzsvēra – šodien notiek pārmaiņas darba tirgū un profesijās tiek prasītas jaunas iemaņas, mūsdienu tehnoloģiju pārzināšana. Tieši ar to ir saistīti dažādi riski gados vecāku nodarbināto lokā. “Pētījumi rāda, ka turpmāk darba tirgū cilvēkiem būs jābūt ļoti elastīgiem. Lielā mērā darba tirgus būs ļoti interesants, visiem būs jāpielāgojas apstākļiem,” viņa teica un citēja Raini: “Pastāvēs, kas pārmainīsies.”
Latvijas tauta noveco – ko darīt?
Nodarbinātības valsts aģentūras Gulbenes filiāles vadītājs Vladimirs Lituņenko uzsvēra, ka pats personīgi pārstāv paaudzi 50+. Statistika liecina, ka Latvija pamazām pārvēršanas par veco ļaužu valsti – viņš pauda. “2030.gadā gandrīz puse iedzīvotāju būs vecumā virs 50 gadiem, ceturtā daļa būs vecuma pensionāri. Arī bezdarbnieki veido nebūt ne mazu daļu no sabiedrības. Piemēram, Latgalē šobrīd apmēram 16 procenti no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir bezdarbnieki. Tas ir daudz!” stāstīja V.Lituņenko. Viņš minēja bīstamu šāgada tendenci – 38,8 procenti no visiem oficiāli reģistrētajiem bezdarbniekiem ir cilvēki vecumā virs 50 gadiem. Konkrēti Gulbenes novadā šogad 46,1 procents no visiem bezdarbniekiem ir cilvēki vecumā virs 50 gadiem (statistikas dati līdz 1.novembrim), bet pirmspensijas vecumā ir apmēram 18 procenti no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem.
V.Lituņenko sacīja: “Nevienam nav noslēpums, ka visgrūtāk iekārtoties darbā ir cilvēkiem kategorijā 50+. Tikai atsevišķi uzņēmumi mazumtirdzniecībā, transporta nozarē, izglītībā, valsts pārvaldē rēķinās ar šiem cilvēkiem. “Nordekas” satiksmes autobusos pie vadītāja stūres pēdējā laikā neesmu redzējis nevienu vadītāju, kurš būtu jaunāks par 50 gadiem. Tātad ir vajadzīga pieredze!” Viņš arī teica – šodien darba devēji atklāti vairs nesaka, ka viņiem vajag darbiniekus, kas jaunāki par 40 gadiem, jo apzinās, ka šādi formulēt prasību nedrīkst. Tajā pašā laikā V.Lituņenko atzīst, ka starp darba devējiem ir iesakņojies priekšstats, ka darba meklētāji no kategorijas 50+ it kā ir mazāk rezultatīvi darbā, mazāk tendēti uz sasniegumu gūšanu. Viņam tas liekas absurdi, jo tieši šī paaudze ir devusi ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā, strādājusi valsts labā, apguvusi jaunas zināšanas un spējusi pārvarēt ekonomisko krīzi. Taču, mainoties darba tirgum, daudzi no tiem, kuri čakli un atbildīgi ir strādājuši, pēkšņi ir kļuvuši lieki. V.Lituņenko uzskata – agri vai vēlu darba devējiem būs jāmaina savs skatījums uz darba meklētāju vecumu. Par to liecina arī skaitļi – uz šā gada 1.janvāri Latvijā oficiāli bija vairāk nekā 4400 brīvas darba vietas, bet uz 1.novembri – jau vairāk nekā 12 200. Gulbenes novadā pagājušajā gadā tika reģistrētas 460 vakances, bet šogad tiek prognozēts, ka kopumā novadā būs bijušas apmēram 700 vakances. “Darbinieku trūkst!” uzskata V.Lituņenko, bet tajā pašā laikā redzams, ka šodien aizpildīt vakantās darba vietas ir daudz problemātiskāk, nekā bija agrāk.
Arī 50+ vecumā bēg uz ārzemēm
Vietējās SIA “Vilevi” darba aizsardzības speciāliste Olita Keibeniece atgādināja daudziem zināmo patiesību, ka daudzi cilvēki vecumā 50+ darba gaitu laikā ir iemantojuši profesionālās slimības un fiziski vairs nav spējīgi strādāt tā, kā agrāk, vai pat veikt līdzšinējo darbu. Lauku vidē tas attiecoties, piemēram, uz slaucējām. Slimas rokas, slimas muguras – tās ir ierastas kaites. Arī biroju darbiniekiem, jo cilvēks dzīves garumā piekūst no tā, ka viņa darba vieta ir iekārtota nepareizi un no dienas dienā ir jāsēž neērtā pozā. O.Keibeniece norādīja, ka praksē vecuma kategorijā 50+ novadā galvenokārt pieejamās darba vietas ir kokapstrādē un lauksaimniecībā. Tieši tāpēc šīs vecuma grupas daļa pārstāvju periodiski brauc strādāt uz ārzemēm. Piemēram, veikt dažādus sezonāla rakstura darbus. “Var nopelnīt gan tur, gan šeit. Bet pie mums algas ir tādas, kādas ir. Tur, saņemot pat minimālo algu, vari kaut ko arī atļauties. Te, saņemot minimālo algu, tu neko nevari atļauties, jo, samaksājot kārtējos rēķinus, ir jādomā, kā tikt līdz nākamajai algai, neņemot ātros kredītus. Viens otrs tā “iekrīt”, jo nav citu variantu,” sacīja O.Keibeniece. Nesen viņa esot runājusi ar kādu sievieti, kura 55 gadu vecumā strādā kokzāģētavā. Uz jautājumu, kas viņu tur tik smagā darbā, sieviete atbildējusi: “Nav jau variantu. Kur tad es skriešu? Kur mani ņems darbā?”
Darba devēji var iesaistīties projektā
Lai Latvijā paietu kaut soli pretī darba devējiem, palīdzot viņiem morāli un materiāli, lai valdītu abpusēja ieinteresētība saglabāt darba attiecības ar cilvēkiem vecuma kategorijā 50+, Nodarbinātības valsts aģentūra ir uzsākusi jaunu projektu “Atbalsts ilgākam darba mūžam”. Eiropas Sociālā fonda atbalsts projektam – 9 006 779,36 eiro, nacionālais publiskais finansējums – 1 589 431,64 eiro. Projekta mērķis – paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību.
Projekts domāts tādiem darba devējiem kā komersantiem un valsts vai pašvaldību institūcijām, ja vismaz 30 procenti no kopējā nodarbināto skaita ir darbinieki vecumā no 50 gadiem.
Projekta mērķgrupa ir bezdarba riskam pakļautie pusmūža cilvēki. Uzdevums ir nepieļaut šo cilvēku priekšlaicīgu iziešanu no darba tirgus. Projekta gaitā darbavietās tiks veikts darba vides un cilvēkresursu izvērtējums. Tiks veikta darba vietas pielāgošana. Tas ļaus uzlabot senioru pašsajūtu. Projekts paredz individuālas un grupu nodarbības (datorprasmju uzlabošanā, valodas zināšanu pilnveides kursus, komunikācijas un saskarsmes prasmes uzlabošanu). Paredzēts arī nodrošināt veselības un fiziskā stāvokļa uzlabošanas iespējas (fizioterapija, masāža, manuālā terapija, ārstnieciskā vingrošana). Tāpat plānota socializācija (individuālas un grupu nodarbības par laika plānošanu, atmiņas trenēšana, kā arī individuālas psihologa un psihoterapeita konsultācijas).
Projekts būs ilgstošs, tas tiks īstenots līdz 2022.gada beigām.
