Bez būtiskiem starpgadījumiem pagājušas un beigušās 9.Saeimas vēlēšanas Gulbenes rajonā.
Bez būtiskiem starpgadījumiem pagājušas un beigušās 9.Saeimas vēlēšanas Gulbenes rajonā.
Gulbenes rajona prokuratūrā, kuras darbinieki dežurēja visu vēlēšanu norises laiku, neviens nav vērsies ar pretenzijām vai iesniegumiem par konstatētajiem pārkāpumiem vēlēšanu norisē. Arī rajona vēlēšanu komisijā nekādi iebildumi nav saņemti. Vēlēšanu rezultāti daudzus iepriecina, citus sarūgtina. Tomēr uzmundrina fakts, ka šoreiz vēlētāji ir bijuši aktīvāki nekā iepriekš vietējo pašvaldību vēlēšanās. 9.Saeimas vēlēšanās Gulbenes rajonā ir piedalījušies 10 807 vēlētāji, iepriekš Gulbenes rajonā vietējo pašvaldību vēlēšanās ir piedalījušies 10 340 vēlētāji. Taču šajā laika posmā Gulbenes rajonā ir palielinājies arī balstiesīgo skaits. Uz pašvaldību vēlēšanu laiku rajonā bija 19 321 balsstiesīgais iedzīvotājs, bet tagad rajonā ir 19 445 balsstiesīgie.
Gulbenes rajona vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vita Kravale laikrakstu informē, ka pēc vēlēšanām rezultātus rajonā pirmie apkopoja Litenē. Taču radās tehniska rakstura grūtības, jo vispirms ziņas bija jānodod elektroniskā formātā. Tāpēc liteniešus apsteidza un par vēlēšanu rezultātiem pirmā ziņoja Galgauskas vēlēšanu komisija. Tas notika aptuveni pulksten vienos naktī. Savukārt Gulbenes vēlēšanu komisija materiālus par notikušajām vēlēšanām iesniedza aptuveni pulksten trijos. Pēdējais apmēram pulksten sešos par vēlēšanu norisi materiālus rajona vēlēšanu komisijai iesniedza Stāķu vēlēšanu iecirknis.
Vita Kravale stāsta, ka arī Gulbenes slimnīcā tie pacienti, kas vēlējās nobalsot uz vietas, to varēja izdarīt, jo uz slimnīcu izbrauca Beļavas vēlēšanu komisija.
Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, atsevišķas pašvaldības arī bija gādājušas par autobusiem iedzīvotāju atvešanai uz vēlēšanu iecirkņiem. Tā bijis Rankā, Lejasciemā, Lizumā, Litenē, Daukstēs. Citviet pašvaldības gādāja talonus degvielai, lai varētu vest vēlētājus uz vēlēšanu iecirkņiem. V.Kravale gan uzsver, ka vēlētāju nogādāšana vēlēšanu iecirkņos nav vēlēšanu komisiju funkcija. Turpretim pašvaldībām varbūt vēlētājiem transports ir jāorganizē, taču nav teikts, ka pašvaldībām par to arī jāmaksā.
“Kādam par to ir jāmaksā. Vai nu tās ir partijas vai valsts. Ir jādomā un jāatrisina problēma, bet to nevarētu uzlikt par pienākumu pašvaldībām. Pašvaldību pienākums ir vēlēšanu komisijas nodrošināt ar telpām. Tas arī notika. Nekur par telpu izmantošanu vēlēšanu iecirkņu izveides nolūkā nebija jāmaksā. Arī par datoru izmantošanu netika prasīta nauda, kaut gan nākotnē vēlēšanu laikā varbūt par šo pakalpojumu pat būtu jāmaksā,” saka V.Kravale.
Pieci aploksnes neiemet urnā
“Dzirkstele” bija klāt, kad sestdien pēc pulksten 22.00 aizslēdza Gulbenes vēlēšanu iecirkņa durvis un vēlēšanu komisija sabiedrisko novērotāju klātbūtnē sāka skaitīt vispirms neizlietotās aploksnes, tām nogriežot stūrīti un visas ievietojot kartona kastē, kas pēc tam tika aizzīmogota. Pēc tam skaitīja izlietotās aploksnes, ko mazajā urnā iemetuši tie vēlētāji, kas balsoja mājās. Tad ķērās pie lielās urnas satura iztukšošanas. Saskaitīja aploksnes. Noskaidrojās, ka pieci vēlētāji iecirknī izņemtās aploksnes vispār nav iemetuši urnā, viens savējo bija atstājis kabīnē, urnā iemetot pliku vēlēšanu zīmi, bet četri aploksnes kopā ar vēlēšanu zīmēm ir paņēmuši līdzi uz mājām. Sabiedriskie novērotāji komentēja, ka tas noticis brīdī, kad pie vēlēšanu kabīnēm un pie urnas bija cilvēku rindas. Daži, to redzot, nolēma negaidīt un devās projām no iecirkņa.
“Tādas ir vēlētāju tiesības – balsot vai nebalsot,” šo faktu sabiedriskajiem novērotājiem komentēja Gulbenes vēlēšanu komisijas locekle Maija Strade, uzsverot demokrātijas priekšrocības – izvēles brīvību.
Arī visi četri tūkstoši vēlētāju, ja to gribētu, varētu pagriezties un aiziet no iecirkņa nebalsojot. Taču tā nenotika, jo vairums vēlējās skaidri un tieši paust savu gribu ar balsojuma palīdzību. Pavisam Gulbenē vēlēšanās ir piedalījušies 4222 vēlētāji no 6702 balsstiesīgajiem.
Pēc aplokšņu saskaitīšanas komisijas locekļi, kas sēdēja zāles vidū pie garā galda (novērotāji varēja brīvi iet riņķī apkārt galdam un vērot, kā strādā komisija), sāka vērt vaļā katru konvertu. Ja tajā bija viena vēlēšanu zīme bez plēsumiem vai caurumiem, tad to lika uz galda, bet atvērto aploksni meta zemē. Ja aploksnē atradās vēlēšanu zīmes ar plēsumiem, tās lika atsevišķi, lai pēc tam komisija lemtu, vai tās atzīstamas par derīgām.
Savukārt, ja aploksne izrādījās tukša vai tajā atradās vairāk par vienu vēlēšanu zīmi, to lika uz cita galda, lai pēc tam izvērtētu un protokolā fiksētu saturu. Taču šādās aploksnēs atrastais saturs liedza uzzināt, par ko tad ir nobalsojis vēlētājs.
Atstāj mobilā telefona numuru
Visu laiku komisijas darbu pārraudzīja tās vadītājs Guntars Sīmanis, kas neizlaida no rokām vēlēšanu likumu un sekoja, lai viss noritētu tam atbilstoši. Beigās noskaidrojās, ka bija teju divi desmiti tādu aplokšņu, kas izrādījās nederīgas, proti, tukšas aploksnes vai tādas, kurās bija divas vai vairāk vēlēšanu zīmju. “Dzirkstele” novēroja, ka vienā konvertā atradās visas vēlēšanu zīmes un vēlētājs uz vienas bija uzrakstījis mobilā tālruņa numuru. Visticamāk, tā apzināti gribēts paust savu nostāju.
Uz dažām derīgajām vēlēšanu zīmēm bez krustiņiem un mīnusiņiem vēlētāji bija atstājuši arī citus pierakstus. Tā pie kādas Tautas partijas vēlēšanu zīmes bija piezīmēta piecstaru zvaigzne. Bet pie “Māras zemes” vēlēšanu zīmes kāds bija uzrakstījis “+ Gulbeni un Latviju”.
Bija pusnakts, kad komisijas locekle Maija Strade pie sienas iecirknī visu apskatei izlika vēlēšanu rezultātus. Visi varēja apskatīt, ka ir uzvarējusi Tautas partija. Tad vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs G.Sīmanis paziņoja par īsu pārtraukumu atelpai, lai pēc tam saskaitītu arī mīnusus un plusus pie katra deputātu kandidāta ikvienā vēlēšanu zīmē.
Vienā kabīnē vairāki cilvēki
“Dzirkstele” izjautāja sabiedriskos novērotājus. No Sociālā taisnīguma partijas vēlēšanu norisi Gulbenē novēroja Helga Burkēviča. Viņa laikrakstam sacīja: “Cilvēku visu laiku bija ļoti daudz. Es neievēroju nekādus pārkāpumus vai ko aizdomīgu.” Šo pašu partiju kā novērotāja pārstāvēja Liāna Černova. Viņai licies, ka pēcpusdienā vēlētāju aktivitāte bijusi zemāka nekā no rīta. “Jauno laiku” kā novērotājs komisijā pārstāvēja Pēteris Bankovs. Viņš laikrakstam saka, ka Gulbenes iecirknī vēlēšanas ir noritējušas korekti. “Es pats nobalsoju pulksten 8.00. Otrreiz atnācu uz iecirkni kā novērotājs pēcpusdienā. Aktivitāte bija liela. “Jauno laiku” kā novērotājs pārstāvēja arī Vladislavs Kaža. Viņš saka: “Vēlētāju aktivitāte bija milzīgi liela. Bija nianses… Piemēram, tas, ka vienā kabīnē gāja pa diviem un pat pa trim cilvēkiem vienlaikus. Novēroju, ka, ieejot vēlēšanu iecirknī, privātās sarunās vēlētāji cits citam jautāja: “Par ko balsosi?” Runājās, kurus deputātu kandidātus vēlēšanu zīmē svītros, kuriem klāt liks plus zīmi.”
Politisko apvienību “Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” kā novērotājs pārstāvēja Ernests Blūmentāls. Viņš novērojis, ka vēlēšanu laikā atsevišķi cilvēki bijuši neziņā, kā jārīkojas ar vēlēšanu zīmēm.
