Cerot mazināt Latvijā abortu skaitu, Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisija gatavo priekšlikumus grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā. Viens no aktuālajiem apakškomisijas priekšlikumiem paredz pagarināt pārdomu laiku pirms aborta, nosakot vismaz 120 stundu (tagad – 72) pēc norīkojuma uz abortu saņemšanas.
Tādā gadījumā sievietei vienlaikus it kā būs dots ilgāks laiks apdomāties, bet vienlaikus sadārdzināsies aborta izmaksas, jo mākslīgā grūtniecības pārtraukšana ir maksas pakalpojums, kura cena mainās atkarībā no grūtniecības ilguma: līdz 9.grūtniecības nedēļai – 50 lati, no 9. līdz 12.grūtniecības nedēļai – 70 lati. Aborts tiek veikts tikai ar narkozi. Trūcīgajām personām nav paredzēti nekādi atvieglojumi aborta veikšanai.
“Valsts nemaksā nevienu santīmu par abortu,” “Dzirkstelei” uzsver SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” izpilddirektore Eva Smirnova. Viņa aicina apzināties, ka klāt aborta izdevumiem vēl ir jāpieskaita iepriekš neprognozējamās sekas vai iespaids, kādu uz katras sievietes veselību atstāj aborts. “Protams, citādi ir tad, ja grūtniecība ir pārtraucama medicīnisku indikāciju dēļ. Tad tas ir valsts apmaksāts pakalpojums,” piebilst E.Smirnova.
Pērn Gulbenē – 64 aborti
2012.gadā Gulbenes slimnīcā veikli 64 aborti, tajā skaitā 4 medicīnisku indikāciju dēļ, bet 60 – pēc pašu grūtnieču iniciatīvas. Tāda ir šīs veselības aprūpes iestādes statistika. Saskaņā ar SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” rīcībā esošo informāciju novada teritorijā aborti tiek veikti tikai Gulbenes slimnīcā. Gadu gaitā vērojama tendence abortu skaitam samazināties, bet tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka samazinās arī reproduktīvajā vecumā esošo iedzīvotāju īpatsvars.
Ilgāks pārdomu laiks pirms aborta var dot vēlamo rezultātu un var arī nedot, uzskata E.Smirnova. Par vēlamo rezultātu viņa uzskata grūtnieces lēmumu tomēr saglabāt bērnu. E.Smirnova saka: “Viss ir atkarīgs no personības.” Viņa stāsta, ka Gulbenes poliklīnikas sieviešu konsultācijas darbinieces – ginekoloģes Alise Bērziņa, Rita Skrastiņa un vecmāte Ilze Biseniece – lielā mērā darbojas arī kā garīgs atbalsts sievietēm, kuras atnāk interesēties par iespēju veikt abortu.
“Mūsu mediķes runā ar šīm sievietēm. Ir ļoti svētīgi sonogrāfijā paskatīties uz augli, paklausīties tā sirdspukstus. Varbūt tas mudinās sievieti pārdomāt un neveikt abortu,” saka E.Smirnova. Viņa piebilst, ka pati personīgi ir abortu pretiniece, jo uzskata, ka šodien katra sieviete grūtniecību var plānot. Par to, kā to darīt, katra sieviete var interesēties pie valsts apmaksāta ginekologa, pie kura reizi gadā profilaktiskā apskate ir pieejama bez maksas.
Realitātē stundas neviens neskaita
Gulbenes ginekoloģe A.Bērziņa “Dzirkstelei” saka, ka diezin vai praksē kaut kas mainīsies atkarībā no tā, vai grūtniecei pirms aborta būs 72 vai 120 stundas pārdomām. Viņasprāt, tas tikai var radīt pamatu dažādām spekulācijām. Arī tagad faktiski visu izšķir ne jau stundu skaits, cik ilgi grūtniece pieņem lēmumu par abortu, bet pavisam citi faktori. Realitātē nemaz nenotiek strikta pieturēšanās pie oficiāli noteikto pārdomu stundu laika. Par to vispār nav uzskaites, jo nav arī aizlieguma veikt abortu tā saucamajā pārdomu laikā. Piemēram, Gulbenes slimnīcā sievietēm abortus veic reizi nedēļā. Ginekoloģe A.Bērziņa uzskata: “Ja sieviete šo ilgāko pārdomu laiku vadīs vientulībā, tas neko nemaina. Ja būs līdzās kāds, ar kuru runāt par to, tad jā. Ko tas dos, ja ginekologs sievietei pateiks: “Ejiet mājās un gaidiet 120 stundas vai piecas diennaktis!””
Pēc A.Bērziņas domām, būtu vērtīgi, ja sieviete, kura domā par abortu, šajā pārdomu laikā blakus būtu dvēseles aprūpētājs, kurš izstāsta visus “par” un “pret” un to, ko nozīmē aborts ne tikai fizioloģiski, bet arī garīgi. A.Bērziņa domā, ka sieviešu konsultācijā būtu jāstrādā mediķiem-kapelāniem, kuri ievieš skaidrību arī par materiālo pusi, kā sievieti ar bērnu atbalstīs valsts, sabiedrība, ģimene. Svarīgi, lai grūtniece apspriestos ar saviem tuviniekiem, ar bērna tēvu, jo lēmumu par to, dzimt vai ne mazajam, abiem vecākiem, kā uzskata A.Bērziņa, ir jāpieņem kopā.
“ Bieži sievietes domā, ka aborts – tas ir nieks. Nezina, ka aborta izdarīšanas brīdī mazajā cilvēkā jau iekšā ir viņa ģenētiskais kods, atliek tikai augt, bet pats cilvēks jau ir gatavs,” saka A.Bērziņa, kura pati, kristiete būdama, jau apmēram astoņus gadus vairs nav veikusi nevienu mākslīgo grūtniecības pārtraukšanu, kuram nav medicīniska pamatojuma. Viņa uzsver, ka mēs bieži vien pat iedomāties nespējam, cik ļoti bieži lēmumu par abortu sievietes vietā pieņem māte Daba vai Dievs, kā nu kuram to labpatīkas tulkot. Runa ir par spontānajiem abortiem.
Viedokļi
Ingrīda Bruse, medmāsa “Kura ir nolēmusi veikt abortu, visu jau ir pārdomājusi. Ierobežos to darīt oficiāli, sāksies atkal kaktu varianti.”
Anda Pilmane, juriste “Katrai sievietei, kura iziet uz šādu rīcību, ir savi apsvērumi, un nedomāju, ka sieviete abortu veiktu, neapdomājot šo soli. Viennozīmīgi tas ir arī vīrieša atbildības neuzņemšanās rezultāts.”
Gunta Krieviņa, sociālā darbiniece “Bērns grib ēst, viņam vajag apģērbu. Darbs un bērna aprūpe reizēm ir nesavienojami jautājumi. Bērnudārzs – arī ne vienmēr pieejams. Parasti jautājumu par abortu sieviete izlemj uzreiz.”
Paula Bogdanova, vidusskolniece, vēlas studēt bioloģiju “Kas attiecas uz laika pagarināšanu aborta veikšanas izvēlei… Nevajag! Auglis attīstās un, lai cik banāli izklausītos runas par sirsniņu un dvēselīti, es tomēr uzskatu, ka aborts jāveic laikā, kamēr auglis vēl tik tiešām ir kā auglis.”
Andrašs Fazekašs, dziednieks “Ilgāks pārdomu laiks? Varbūt. Dažreiz sekundes laikā cilvēks mēdz mainīt savas domas un izvēli. Taču abortu jautājums ir sarežģīts. Ja būs aizliegumi, atradīs iespēju tos izdarīt kaut vai meža būdiņā. Jāsaprot, ka aborts kaitē sievietei. Uzskatu, ka pie šādas situācijas vainīgi ir tikai un vienīgi vīrieši.”
