Arī Gulbenes pilsētā un rajonā ir pietiekami daudz iedzīvotāju, kuru saknes ir Abrenē. Vēl līdz 28.aprīlim viņiem ir tiesības pieteikties kompensācijai par mantoto zemi Abrenē (tagad aiz Krievijas robežas) vēl no pirmskara laikiem.
Arī Gulbenes pilsētā un rajonā ir pietiekami daudz iedzīvotāju, kuru saknes ir Abrenē. Vēl līdz 28.aprīlim viņiem ir tiesības pieteikties kompensācijai par mantoto zemi Abrenē (tagad aiz Krievijas robežas) vēl no pirmskara laikiem.
Atjaunot īpašuma tiesības tur Latvijas iedzīvotājiem nav iespējams. Tāpēc Latvija šiem cilvēkiem gādā kompensāciju – sertifikātus vai līdzvērtīgu zemes īpašumu Latvijā.
“Cilvēki joprojām nezina par šīm iespējām. Nav pievērsuši uzmanību presē publicētajai informācijai. Vairāk tic tam, ko radi un paziņas stāsta cits citam. Tāpēc daudz vēl ir tādu, kas attopas pēdējā brīdī. Tie, kas nebūs iesnieguši dokumentus kompensācijas saņemšanai noteiktajā termiņā, tā arī nesaņems kompensāciju. Visticamāk, ka termiņš vairāk pagarināts netiks,” saka Valsts zemes dienesta Balvu nodaļas speciāliste Ineta Bumbiška.
Ne viens vien gulbenietis šajā jautājumā ir nācis konsultēties uz Gulbenes pilsētas zemes ierīcības nodaļu. Tās vadītājs Imants Sprudzāns saka, ka Gulbenē var tikai konsultēt šajā jautājumā. Taču patiesībā interesentiem ir jāvēršas Valsts zemes dienesta Balvu nodaļā, kas atrodas Balvos, Bērzpils ielā 67a. Var arī zvanīt un jautāt pa tālruni 4507017.
“13 gadus cilvēkiem ir bijusi iespēja pieteikties kompensācijai par Abrenes zemēm. Tie, kas sākumā pieteicās un saņēma īpašuma kompensācijas sertifikātus, tos pārdeva par nepilnu latu gabalā. Toties tagad par vienu īpašuma kompensācijas sertifikātu bankā maksā pat 25 latus,” saka I.Sprudzāns.
Abrenes zemju mantiniekiem, kas vēlas saņemt kompensāciju par šo zemi, ir jāraksta iesniegumi, jāsagādā īpašuma tiesības pierādošie dokumenti (arhīva izziņa par zemes īpašuma piederību Abrenē uz 1939.gadu), radniecību pierādošie dokumenti.
Valsts zemes dienesta Balvu nodaļā laikraksts uzzināja, ka Balvos palīdz tikai sakomplektēt katrai personai nepieciešamu, pašrocīgu sarūpēto dokumentu paketi, lai pretendētu uz kompensāciju par Abrenes zemēm. Savukārt šos dokumentus izskata Centrālā zemes komisija Rīgā, kurai sēdes notiek reizi mēnesī. Tas viss tāpēc, ka šobrīd jau ir novēlots pretendentu iesniegumu termiņš. Likums nosaka, ka tagad novēloti iesniegtos iesniegumus izskata Centrālā zemes komisija, līdz šim šo funkciju veica vietējās pašvaldības.
Valsts zemes dienesta Balvu nodaļā kompensācijas pretendenti var noskaidrot, vai uz viņiem interesējušo zemes īpašumu Abrenē kāds jau nav pieteicies un jau saņēmis kompensāciju vai atjaunojis īpašuma tiesības uz līdzvērtīgu zemi Latvijā tās pašvaldības teritorijā, kurā dzīvo. Esot jau pietiekami daudz cilvēku, kas jau ir izmantojuši tiesības Latvijā iegūt zemes gabalu, kas līdzvērtīgs tam, kas ir bijis mantots Abrenē.
Būtiski tas – ja pretendentam Abrenē bijusi mantota lauku zeme, tad Latvijā iespējams prasīt vienīgi tādu pašu, proti, lauku zemi. Piemēram, Gulbenes iedzīvotājs nevar pretendēt saņemt Abrenes zemei līdzvērtīgu zemi pilsētā (te gan vispār vairs nav brīvu zemju), toties var taujāt pēc šādas zemes kādā rajona pagastā. Taču cilvēkam pašam jāinteresējas pašvaldībā, vai tur vispār ir brīva zeme, kāda ir tās platība un vai piedāvājums apmierinās.
