Jūlija beigās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija iesniedza Ministru kabinetam informatīvu ziņojumu par novadu veidošanas modeļiem, kas paredz 33, 40, 82, 102 un 109 novadu modeli Latvijā.
Jūlija beigās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija iesniedza Ministru kabinetam informatīvu ziņojumu par novadu veidošanas modeļiem, kas paredz 33, 40, 82, 102 un 109 novadu modeli Latvijā.
33 novadu modelī rajonu pašvaldības kļūst par novadiem un valsts septiņu pilsētu pašvaldības saglabā savu statusu. 40 novadu modelī saglabājas rajonu pašvaldības kā novadi, bet, ja rajonā ir vairāki izteikti attīstības centri, tad katram centram jāizveido atsevišķs novads.
Pilsētas, kurās ir vairāk nekā 25 000 iedzīvotāju, iegūst pastāvīgas pašvaldības statusu.
82 pašvaldību variantā novada statusu var iegūt, ja teritorijā dzīvo 5000 iedzīvotāji vai vairāk un ir izteikts centrs. 102 novadu modelī potenciālajā novadā jādzīvo vismaz 5000 iedzīvotājiem, jābūt attīstības centram vismaz ar 2000 iedzīvotājiem, attālums no centra līdz nomalei nedrīkst pārsniegt 30 kilometrus. 109 pašvaldību modelī saglabājas 102 novadu modeļa principi, toties pastāvīgu pašvaldības statusu iegūst pilsētas ar vairāk nekā 25 000 iedzīvotājiem.
“Dzirkstele” noskaidroja pašvaldību vadītāju viedokli par pieciem novadu izveidošanas modeļiem.
Beļavas pagasta domes priekšsēdētājs Kārlis Liše:
– Domāju, ka valdība neapzinās, ko dara. Gulbenes rajona apvienošana vienā novadā ir pieņemamākais variants. Vēlētos, lai pagasti paliek, kā bijuši, bet daudzās pašvaldībās nav infrastruktūras.
Piemēram, viena pagasta bērni apmeklē kaimiņu pašvaldības skolu vai sporta zāli, jo ne visos pagastos ir attīstīta infrastruktūra. Lai gan nesaskatu argumentus, lai sadalīt Gulbenes rajonu divos novados, tomēr uzskatu, ka Lejasciema pagasts var būt pastāvīga pašvaldība. Apvienojot divas nabadzīgas pašvaldības, tās nekļūs bagātākas, efekts būs pretējs.
Daukstu pagasta domes priekšsēdētājs Guntis Blūms:
– Nesaprotu valdības rīcību ap reformu jautājumu. Ja kaut kam ķeras klāt, tad ir konkrēts mērķis, valdība izvirzījusi šo mērķi. Domāju, ka, notiekot reformai, mazākais ļaunums ir apvienoties Gulbenes novadā.
Var gadīties, ka valdības centība – par katru cenu realizēt reformu – novedīs pie tā, ka referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā lauku iedzīvotāji var nobalsot “pret”.
102 novadu modelī finansiālie līdzekļi neietaupīsies, jo būs jāveido jaunas institūcijas. Pēc reformas pakāpeniski panīks pagastu centri, cilvēki atstās laukus. Tādējādi cietīs arī pilsētas, jo turīgi laucinieki iepērkas pilsētā.
Druvienas pagasta domes priekšsēdētājs Juris Graumanis:
– Druvienas pagasts, izņemot 102 un 109 novadu modeli, iekļauts Gulbenes novadā. Jaunie novadu veidošanas modeļi nav radušies nesen, visu laiku ir bijuši ierēdņi, kuri vairākus gadus nodarbojas ar reformas jautājumiem. Lielākā daļa pagasta iedzīvotāju uzskata, ka reforma nav vajadzīga. Lai realizētu kādu reformu, nepieciešams izpildīt virkni priekšnosacījumu. Piemēram, jānodrošina sakari un jāatjauno ceļi.
Lielie uzņēmumi pēc reformas netieksies veidot ražotnes lauku nomalēs. Primārie ir ekonomiskie jautājumi, bet arī politiskajam aspektam ir nozīme. Nav garantijas, ka Druviena būs pārstāvēta Gulbenes novadā, lai varētu cīnīties par savām interesēm.
Gulbenes novada izveidošanas pozitīvais ir vienotas sabiedriskā transporta sistēmas izveide, kas vienā pašvaldībā būtu vieglāk izdarāms.
Galgauskas pagasta padomes priekšsēdētāja vietniece Iveta Dzene:
– Joprojām uzskatu, ka labākais reformas modelis ir tas, kurā Galgauskas pagasta ir kopā ar Gulbeni. Visiem rajona pagastiem jāapvienojas vienā novadā. Savukārt valdības pēkšņo jauno modeļu prezentācija ir valdības nepārdomāta rīcība.
Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Valtis Krauklis:
– Mana nostāja ir tāda, ka 40 un 82 novadu modeļi, ko par pieņemamākajiem uzskata arī valdība, būtu pieņemami arī Gulbenes rajonā. Novads jāveido Gulbenes rajona robežās, jo nav efektīvi sadalīt mazu rajonu divās daļās.
Problēmu ir daudz, piemēram, nav izveidoti pakalpojumu sniegšanas punkti, sakaru sistēma un programmatūra, lai efektīvi darbotos pašvaldība un iedzīvotāji saņemtu nepieciešamos pašvaldības pakalpojumus. Latvija vēl nav gatava reformai.
Valdības steigu var saprast, jo nākamās vēlēšanas paredzētas pēc novadu principa, jāpaspēj izdarīt izmaiņas Vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos. Valdība cenšas izpildīt vismaz vienu priekšvēlēšanu solījumu, ka reformu pabeigs šīs Saeimas laikā.
Jaungulbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Saulcerīte Indričeva:
– Visos variantos esam iekļauti Gulbenes novadā. Domāju, ka rajona apvienošana vienā novadā neatrisinās pašvaldību problēmas. Neredzu nevienu pozitīvu argumentu administratīvai apvienošanai. Valdības piespiedu apvienošanās politika izraisa negatīvu attieksmi iedzīvotājos.
Starp rajona pašvaldībām ir laba sadarbība arī bez reformas. Lielākus projektus var realizēt uz sadarbības bāzes. Jaungulbenes pagastā norisinās aktīvs darbs. Veidojam informācijas centru, sociālās palīdzības centru un citu
Ja valdība reformām paredzēto naudu atvēlētu pašvaldību attīstībai, situācija laukos būtu labāka. Varam sekmīgi pastāvēt kā atsevišķa vienība, tā uzskata lielākā daļa pagasta iedzīvotāju.
Darbs, izstrādājot ieteikumus102 novadu modelim, bija nelietderīgs, jo valdība piedāvā kaut ko jaunu. Valdība neieklausījās pašvaldību ieteikumos. Ja risinātos reforma, esmu par novada izveidošanu ar Līgo pagastu un daļu Daukstu pagasta.
Lejasciema pagasta domes priekšsēdētājs Dainis Švika:
– Mani neapmierina neviens no pieciem piedāvātajiem modeļiem. Labāk, lai pagasts saglabā savu statusu. Pagasta iedzīvotāji negrib zaudēt attīstības centru. Šobrīd neredzu pagastam iespējas un stimulu iekļauties Gulbenes novadā.
Litenes pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Ciglis:
– Mani neapmierina neviens no valdības piedāvātajiem novadu veidošanas variantiem. Esam paši meklējuši investīcijas un kredītus, katrs pagasts var cīnīties par sevi. Katrā pagastā ir skola, tautas nams, uzņēmēji.
Samazinot administratīvo centru skaitu, bijušie centri pazudīs, sabiedriskā dzīve attīstīsies dažās vietās. Jebkurā variantā centru kļūs mazāk. Domāju, ka valdība steidzas tādēļ, ka līdz 2004. gadam likums paredz piespiedu kārtā izveidot novadus. Bez tam valdībai un valsts iestādēm ir izdevīgāk strādāt ar mazāku skaitu pašvaldību un tās ietekmēt.
Lizuma pagasta padomes priekšsēdētājs Aldis Strads:
– Domāju, ka nelietderīgi izmantots daudz finansiālo līdzekļu, bet rezultāta nav. Kāpēc to darīja? Valdībai ir jāstrādā, nevis visu laiku jāmācās, jo cieš cilvēki.
Ja reforma notiek, tad nosacīti varētu atbalstīt 102 novadu. Labāk, lai pagasti saglabājas. Uzskatu, ka Gulbenes novadā jāizveidojas diviem trijiem novadiem. Vienā novadā centrs vispirms risinās savas problēmas, nevis attālāku pagastu vajadzības. Jau tagad daudzas apdzīvotas vietas panīkušas, pasta ēkas, sakaru centrāles un skolu ēkas ir pa pusei sabrukušas. Spēcīgām pašvaldībām nav izdevīgi iesaistīties novadā, kur pilsēta pārņems attīstību. Ar nodokļiem un izlīdzināšanas fondu valsts var piespiest mazās pašvaldības apvienoties novados.
Līgo pagasta domes priekšsēdētājs Uldis Doņuks:
– Runas ap reformu ir nogurdinājušas, finanses tērē, bet konkrētus rezultātus nemana. Nav konsekventas rīcības no valdības. Pagastā domas dalās, puse vēlas veidot atsevišķu novadu no Gulbenes, otra – veidot Gulbenes novadu kopā ar pārējām rajona pašvaldībām.
Rankas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Antaņevičs:
– Vēlētos, lai pagasts paliktu kā atsevišķa pašvaldība, bet no reformas variantiem atbalstu modeli, kurā Gulbenes rajons ar visiem pagastiem apvienojas vienā novadā. Rajons nav liels.
102 un 109 pašvaldību modeļi man nav pieņemami. Iespējams, ka valdības steiga, piedāvājot piecus modeļus novadu veidošanas procesam, ir pozitīva parādība, jo reformas process ilgst jau desmit gadus, ja vēlas reformu veikt, beidzot ir laiks pieņemt konkrētu lēmumu.
Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Apalups:
– Labākais variants ir tas, ja pagasti saglabātu savu statusu, bet, ja reformai jānotiek, tad Gulbenes rajonam būtu jātransformējas novadā. Nav iemesla sadalīt rajonu divās daļās. Ir labāk, ka valdība, meklējot kompromisus, piedāvā piecus citus novadu veidošanas modeļus, nevis uzspiež vienu. Ir pamatotas šaubas, vai reforma sniegs tos rezultātus, ko prognozē valdība.
Stradu pagasta padomes priekšsēdētāja Anna Vīgante:
– Atzinumā par novadu veidošanas projektu paudām nostāju, ka 102 novadu modelis nav pieņemams, un piekrītam Gulbenes rajona pašvaldības transformācijai par novadu. Gribētos, lai Stradu pagasts saglabātu savu statusu, bet, ja tas nav iespējams, atbalstam vienotu Gulbenes novadu.
Lai gan problēmas ir lielas saistībā ar komunālajiem maksājumiem un apkuri, cenšamies tās risināt. Šobrīd jaunie novadu veidošanas modeļi domāti, lai centralizētu varu lielajās pilsētās. Latvija nesastāv tikai no lielajām pilsētām, kodolu veido lauku teritorijas.
Uztrauc finanšu sadalījums un tas, ka nomales paliks vēl nomaļākas. Pārmaiņas ir vajadzīgas, bet spožu nākotni reformā nesaredzu. Valstī viss ir politizēts. Jauno modeļu parādīšanās ir tikai tāpēc, ka valdībai vajadzēja kaut ko piedāvāt.
Tirzas pagasta domes priekšsēdētājs Māris Raģelis:
– Labākais būtu aizmirst šos piecus reformu modeļus. Šobrīd neredzu nekādu finansiālo pamatojumu ne no valsts, ne pašvaldību puses, lai teiktu, ka novadā finansiālo resursu būtu vairāk.
Jau vairākus gadus pašvaldības veic funkcijas, par kurām nesaņem finansējumu no valsts, pēc reformas būs tāpat. Nomainot nosaukumu “Gulbenes rajons” pret “Gulbenes novads,” nekas nemainīsies. Ietaupīt līdzekļus uz pašvaldības administrācijā strādājošo skaitu neiznāks.
***
Trūkst informācijas
7. augustā notikušajā rajona reģionālās attīstības komitejas sēdē Gulbenes rajona pašvaldību vadītāji diskutēja par jaunajiem novadu veidošanas modeļiem.
Pašvaldību vadītāji vēlreiz apliecināja vēmi saglabāt pagastus, bet, ja reforma norisināsies piespiedu kārtā, tad vairākums pašvaldības vadītāju atbalsta vienota Gulbenes novada izveidi.
Pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs Gulbenes novada izveidi pamatoja, ka jau tagad pastāv laba sadarbība pašvaldību starpā, tādēļ nevajadzētu veidot jaunas institūcijas, rajona funkcijas būtu nepieciešams nodot novadam.
Izskanēja viedoklis par nepieciešamību pašvaldības iekļaut Latvijas Republikas Satversmē, kā arī vajadzība pēc otrā līmeņa pašvaldībām, kas labāk varētu aizstāvēt pašvaldību intereses.
Neizpalika Eiropas Savienības aspekts jautājumā par reformu. Daukstu pagasta domes priekšsēdētājs Guntis Blūms uzsvēra, ka valdības nepārdomātā rīcība un preses saceltā ažiotāža novadu un valsts budžeta veidošanas jautājumā var nokaitināt iedzīvotājus, kas referendumā nobalsos “pret” ES.
Pašvaldību vadītāji nepieņēma kopīgu nostāju piecu jauno novadu veidošanas modelī, jo trūkst informācijas par šiem modeļiem. Nav citu ministriju atzinuma par novadu veidošanu, nav valdības koncepcijas, nav reglamentēta valsts līdzdalība šo modeļu veidošanā, kā arī katra novadu veidošanas modeļa finansējuma veids.
