Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir apkopojusi datus par adopcijas procesa norisi pagājušajā gadā.
Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir apkopojusi datus par adopcijas procesa norisi pagājušajā gadā.
“Jau otro gadu pēc kārtas būtiski palielinājusies vietējā adopcija. Pagājušajā gadā ievērojami ir samazinājusies proporcija starp Latvijā un uz ārvalstīm adoptētajiem bērniem, tuvojoties attiecībai 1:1. Protams, priecē ikviens gadījums, kad bez vecāku mīlestības palikušam bērnam izdodas atrast sev jaunu ģimeni, taču iespēja uzaugt savā dzimtajā zemē ir labākais risinājums. Latvijas cilvēku atsaucība un spēja dalīties mīlestībā dod vēl lielāku gandarījumu par paveikto,” atzīst bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks.
Salīdzinot pilnībā pabeigto adopcijas lietu (stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu) un attiecīgi izmaksāto vienreizējo atlīdzību par bērna adopciju (tās lielums ir 1000 lati) skaitu, ir vērojams, ka 2005.gadā ministrija ir izmaksājusi gandrīz par trešdaļu vairāk atlīdzību nekā gadu iepriekš. 2004.gadā izmaksātas atlīdzības par 60 bērnu adopciju, savukārt 2005.gadā – jau par 88 bērnu adopciju. Salīdzinoši lielu daļu adoptēto bērnu savās ģimenēs pieņēmuši aizbildņi, jo ir izveidojušās patiesas vecāku un bērnu attiecības starp aizbilstamo un aizbildni. 2004.gadā no aizbildnības tika adoptēti 14 bērni, savukārt 2005.gadā – jau 21. Pērn samazinājies ministra izsniegto atļauju skaits par bērna adopciju uz ārvalstīm. 2004.gadā tādas tika izsniegtas par 120 bērniem, 2005 gadā – par 111 bērniem.
Ārvalstu adoptētāji ievērojami biežāk nekā Latvijas adoptētāji ir pauduši vēlmi adoptēt vairāk nekā vienu bērnu (brāļus un/vai māsas). 2004.gadā 16 ģimenes adoptēja vienlaikus 2 bērnus, 1 ģimene – 3 bērnus un 1 ģimene – 4 bērnus. Savukārt 2005.gadā 16 ārvalstu ģimenes vienlaikus adoptēja 2 bērnus, 3 ģimenes – 3 bērnus un 1 ģimene adoptēja 4 bērnus.
2005.gadā ir pieaudzis to valstu skaits, uz kurām tiek adoptēti bērni no Latvijas: uz Franciju tika adoptēti 65 bērni, uz Itāliju – 19 , uz ASV – 20, uz Kanādu – 3, uz Šveici – 2, uz Vāciju – 2 bērni. Vēl viena patīkama tendence – pagājušajā gadā turpināja samazināties to ģimeņu skaits, kuras adoptē bērnu veselības problēmu dēļ. 2003.gadā tādas bija 76 % no visām adoptētāju ģimenēm, 2004.gadā – 66 %, savukārt 2005.gadā – vairs tikai 55 %. Tādējādi pieaug to ģimeņu skaits, kurās ir savi bērni, taču, vēloties palīdzēt, tās adoptē bērnus no ārpusģimenes aprūpes iestādēm.
Latvijas adoptētāji joprojām lielākoties vēlas adoptēt bērnus līdz gada vecumam. 2005.gadā no 57 bērniem, kurus Latvijas adoptētāji ņēmuši aprūpē, 23 bērni bija vecumā līdz 1 gadam, 11 bērni – no 1 līdz 2 gadu vecumam, 16 bērni – no 2 līdz 3 gadu vecumam, 5 bērni – no 3 līdz 5 gadu vecumam. Tikai divi aprūpē ņemtie bērni bija sasnieguši 7 un 8 gadu vecumu. Šo bērnu jaunie vecāki tos bija iepazinuši iepriekš, kļūstot par viņu uzticības personām.
Nedaudz pieaug to Latvijas adoptētāju skaits, kuri vēlas adoptēt vairāk nekā vienu bērnu. 2005.gadā šādu lēmumu pieņēma 5 ģimenes, 2004.gadā – 3 ģimenes. Šī tendence ir ļoti pozitīva un cerīga, taču šādu adoptētāju joprojām nepietiek, jo lielākajai daļai adoptējamo bērnu ir brāļi un māsas. Kopumā adoptētāji lēmumu adoptēt bērnu no ārpusģimenes aprūpes iestādes motivē dažādi – tiek minēta vēlme sakārtot ģimenes dzīvi, uzņemties vecāku atbildību, apliecināt sevi kā vecākus, adoptētājiem rūp pamesto bērnu liktenis, viņi uzskata, ka ģimene bez bērniem nav pilnīga, vēlas izdarīt dzīvē ko vērtīgu, sniegt mīlestību, nodot savu pieredzi, pārliecību, vērtību sistēmu kādam bez vecāku gādības palikušam bērnam, sniegt bērnam atbalstu un patvērumu, padarīt savu dzīvi interesantāku un vērtīgāku.
