Dieva vārds saka: “Un daudzi viltus pravieši celsies un daudzus pievils, un, tādēļ, ka ļaundarība vairosies, mīlestība daudzos atdzisīs. Bet, kas izturēs līdz galam, tas tiks izglābts.’’
Šausmīgie notikumi, kas norisinājās Parīzē, uzspridzinātā lidmašīna Ēģiptē, sprādziens Mali un vēl citi īdzīgi notikumi liek daudziem aizdomāties, kādēļ cilvēks vispār ir spējīgs uz kaut ko tik šausmīgu. Kristus par to ir brīdinājis, sakot, ka ļaundarība vairosies. Patiesībā, šādas lietas ir notikušas vienmēr, tikai ir tā, ka mēs kādām lietām pievēršam vairāk vērības un citām – nemaz. Tāpat arī, kad kārtējo reizi kādā valstī bojā iet ogļrači, cilvēki vairāk par virsrakstiem neizlasa un pie tā pierod. Kad Ķīnā sagrūst daudzstāvu māja, paņemot līdzi cilvēku dzīvības, vai aizā iekrīt autobuss, cilvēki tam uzmanību nepievērš, jo ,,tā taču ir Ķīna’’. Kad uguns plosās Sīrijā, tam uzmanību pievērst negribam, par Ukrainu arī vairs runā pavisam maz, kad terors Francijā – tad sāk šķist – tas tiešām sāk ietekmēt arī mūs. Ļaunums patiešām notiek un dažādos veidos, gan ļoti ārēji redzamos, asiņainos, gan arī ekonomiskos, bet ne tikai – notiek arī ģimeņu izpostīšanas, pievilšanās, psiholoģiskais terors un tamlīdzīgi.
Kristus ir teicis, ka ļaunums vairosies un celsies viltus pravieši, un daudziem, kas domā, ka ir kalpojuši Dievam, viņš teiks “Ejiet nost no manis, jūs, ļauna darītāji.” Nav nekādas labākas ,,receptes’’, kā to pašu, ko jau Kristus ir teicis: “Bet, kas izturēs līdz galam, tas tiks izglābts.’’ Būt par kristieti nozīmē rēķināties ar ciešanām, kas var nākt pār katra kristieša galvu. Jēzus mācekļi piedzīvoja mokošas nāves, un tieši kristieši šobrīd ir visvairāk pasaulē vajātie cilvēki – savas ticības dēļ. Vai tāpēc atteikties no ticības? Ja tava ticība ir patiesa, tad paliec tajā, lai kas arī draudētu. Kristus māca mums, ko nozīmē mīlēt Dievu, un tas ir pretēji tam, kā rīkojas teroristi. Ar vardarbību Dieva vārds tiek veltīgi valkāts. Cauri gadsimtiem vienmēr ir bijuši cilvēki, kur dara visu pretēji Dieva gribai, bet vienalga ,,piekarina’’ Dieva vārdu un saka, ka tā ir viņa griba, bet tā jau ir Dieva zaimošana.
Mīļie lasītāji, adventes laikā izvērtējiet, kas ir svarīgāks: Dievs, kurš jūs ir radījis un mīlējis, sūtīdams savu dēlu Jēzu Kristu uz zemi, un ģimene vai arī mūžam neaizstājamās darīšanas, lai visu paspētu izdarīt līdz svētkiem un galu galā aizvestu prom no Dieva. Dažkārt dāvanu meklēšana 20 kolēģiem, 30 radiem un 40 draugiem ir nevajadzīga stresa pilna. Var būt arī kādu gadu citādāk, piemēram, sarunāt ar savējiem, ka šogad iztiekam bez lielās skraidīšanas pa veikaliem, bet nopērkam dažas un uzdāvinām kādam, kurš nekad to negaidītu, piemēram, kādam bārenim. Izvērtējiet, ko ir tiešām būtiski izdarīt un kas jūs Dievam šajā laikā īpaši tuvinās un kas attālinās! Un nemitīgi domās lūdziet Dievu, lūdziet arī par tiem, kas plāno darīt ļaunu. Kristus atkal steidzas pie mums. Tad nu steigsimies viņam pretī, bet nepaskriesim garām! Lai Dievs jums dod piedzīvot patieso svētku gaidīšanas būtību!
