“Agnija Matisāne – izteikta Lauva,” par sevi saka astoņpadsmit gadus vecā alūksniete. Rīt viņai ir vārdadiena. Agnija studē finansu vadību.
“Agnija Matisāne – izteikta Lauva,” par sevi saka astoņpadsmit gadus vecā alūksniete. Rīt viņai ir vārdadiena. Agnija studē finansu vadību.
Vārdu vecāki izvēlējušies, jo tas viņiem ne ar ko nav asociējies. “Dažreiz ir labāk neteikt, kā tevi sauc. Esmu bijusi gan Dagnija, gan Annija, gan Magnijs. Vārdadienas svinu ar ģimeni un ar draugiem. Rīt vēlētos saņemt lielu, mīkstu behemotu, jo es tos kolekcionēju,” viņa atzīst.
Sevi Agnija raksturo kā dzīvespriecīgu, mazliet lepnu, mērķtiecīgu, spītīgu jaunieti. “Dažreiz spītīgi pierādu savu pārākumu. Brīvajā laikā izklaidējos ar draugiem, skatos televīziju. Mans moto – katrs pats savas laimes kalējs. Cienu tos, kas ļauj man dzīvot savu dzīvi. Nepatīk divkosīgi, iedomīgi un egoistiski cilvēki. Nespēju attaisnot apmelošanu. Esmu lielpilsētas cilvēks, uz Alūksni braucu nelabprāt. Ar vecākiem sazinos, bet draugi dzīvo Rīgā,” saka Agnija. “Mana vājība ir izklaides. Patīk koncerti Ķīpsalā. Gribētu, lai cilvēki ir draudzīgāki, interesantāki, pašpārliecinātāki, bez kompleksiem. Nevarētu dzīvot bez ģimenes un draugiem, jo man vienmēr vajag kādu, kam izstāstīt priekus un bēdas, ar ko “uzsist klaču”.
“Man patīk Agris Daņiļēvičs, gribu dejot viņa deju kolektīvā “Dzirnas”. “Cenšos būt laba. Kādā nozīmē – lai katrs saprot, kā grib,” apgalvo Agnija.
