2004.gadā Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcai, kas atrodas Gulbenes rajona Stāmerienas pagastā, būs 100 gadu.
2004.gadā Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcai, kas atrodas Gulbenes rajona Stāmerienas pagastā, būs 100 gadu. Ar aktīvu un pašaizliedzīgu cilvēku gādību tās atjaunošanā izdevies paveikt daudz.
Dievnams ieguvis jaunu jumta segumu, sakārtota tā fasāde, tornī rasta vieta zvanam. Pamazām sakopj baznīcas apkārtni. Tomēr vēl daudz jāpaveic tās iekšienē, telpu aprīkojumā.
“Viens cilvēks var padarīt daudz, bet, ja cilvēki darbojas kopā, tad iespējams viss. Vispirms ir doma, tad vārds, visbeidzot – īstenojums. Par vienu latu iespējams iegādāties maz, bet, liekot tos kopā, ievērojami vairāk,” saka stāmereniete Irina Sazonova. Viņa aicina cilvēkus būt atsaucīgiem un kopīgi gādāt par baznīcas atjaunotni, ziedojot vienu, divus latus atkarībā no cilvēku materiālajām iespējām.
Stāmerienā ir vienīgā Gulbenes rajonā pareizticīgo baznīca, kas ir skaistākā šāda veida celtne Vidzemē,tāpēc atsākoties tās darbībai, vietējie, pēc kuru iniciatīvas sāka dievnama atjaunotni, ziedojumu veidā sarūpēja paklājus, ikonas, rituāla traukus un citu kalpošanai nepieciešamo, liekot cilvēku sirdīm priecāties par baznīcas atdzimšanu. Piemēram, altāra daļu (ikonostasu) bez atlīdzības kā ziedojumu izgatavojis baznīcas labvēlis meistars Viktors Medvedjevs no Balviem.
“Dievs neaizmirst labo, ko cilvēki ir darījuši,” saka I.Sazonova un priecājas, ka svētvietā kļūst aizvien gaišāk. Viņa izsaka cerību, ka būs atsaucīgie arī starp bagātiem cilvēkiem, un, palīdzot baznīcai, viņu turība vairosies ar Dieva svētību, jo arī dievnama atdzimšana uzskatāma par Dieva žēlastību. Kopš seniem laikiem galvenie ziedotāji pareizticīgo baznīcai bijuši tirgotāji. Dievnama durvis atvērtas ikvienam, kas vēlas sevi un savu naudu ziedot Dievam, tā garīgi attīroties un iemantojot iekšējo līdzsvaru. Svarīga nav summa, bet cilvēka labā griba.
Baznīcas atjaunotnes darbs ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu sākās jau astoņdesmito gadu beigās, bet apstājās pusceļā. Tikai 1995.gadā pēc 34 gadu pārtraukuma atsākās draudzes dievkalpojumi. 2001. gada pavasarī par draudzes ziedojumiem baznīcai nomainīja jumta un kupolu segumu. Šo darbu veica Cēsu firma “Melnā dzilna”. Baznīcas zvans pēc speciāla pasūtījuma izgatavots metālliešanas rūpnīcā Minskā. 2001.gada 15.aprīlī Lieldienās to iesvētīja. Stāmerenieši pārliecinājušies, ka no viena piesitiena skaņa plūst minūti un 40 sekundes. Savukārt baznīcas altāra centrālā ikona darināta no 27 veidu sarkankoka sugām. Tā iegādāta ASV un atvesta uz Latviju, lai uzdāvinātu baznīcai.
Tēvs Vladimirs, kas Latvijā kalpo gandrīz 20 gadus, uzskata, ka visiem jāpiedalās baznīcas atjaunošanā, bet ziedot tai – tas nav galvenais. “Svarīgāk par visu ir būt baznīcā. Sajust tās svētību un garīgi tai piederēt,” saka tēvs Vladimirs.
Vēstures liecībās lasāms, ka pirms pašreizējās pareizticīgo baznīcas Stāmerienā pastāvēja tās priekštece – neliela koka ēka ar 250 dievlūdzēju vietām. Nekvalitatīvo būvmateriālu izmantošanas dēļ tā ātri nolietojās. Nepieciešamību celt pareizticīgo baznīcu noteica tas, ka savulaik daļa pagasta iedzīvotāju bija pārgājuši pareizticībā un tai piederēja arī muižas īpašnieka Johana Gotlība Eduarda fon Volfa sieva Sofija Potjomkina.
Stāmerienas baznīca celta no 1902.līdz 1904.gadam un paredzēta 700 dievlūdzējiem. Tās celtniecība izmaksājusi vairāk nekā 35 000 rubļu, bet nav precīzu ziņu par ēkas arhitektu. Dievnams pirmo reizi iesvētīts 1904.gada 29.jūnijā. Katrai baznīcai esot savs sargeņģelis. Pareizticīgo draudzes locekļi un stāmerenieši ir pārliecināti, ka arī Stāmerienas baznīcai tāds ir. Tas šo vietu nav atstājis nekad. Dievnamu viņi uzskata par vides, laika un kultūras zīmi, kas dod garīgās atdzimšanas iespēju mums pašiem.
