Mans bērnības ceļš ved uz Ranku, kur “Kalna – Vīpūžos” silti spīdējusi bērnības saule, pabeigta pamatskola, uzsāktas patstāvīgas darba gaitas.
Mans bērnības ceļš ved uz Ranku, kur “Kalna – Vīpūžos” silti spīdējusi bērnības saule, pabeigta pamatskola, uzsāktas patstāvīgas darba gaitas. Tur satikti daudzi labi, gaiši, sirsnīgi cilvēki. Viņu vidū ir mans un daudzu citu kādreizējais skolotājs un skolas direktors Arvīds Pupons, kam 25.aprīlī paliktu 80, ja vien viņa sirds nebūtu pēkšņi un negaidīti apstājusies savas skolas 110.gadadienai veltītajā absolventu salidojumā visu klātesošo acu priekšā 1997.gada 28.jūnijā.
Arvīds Pupons ir rancēnietis, dzimis inteliģentā ģimenē. Viņa tēvs bija Rankas mežzinis Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, bet māte skolotāja.
Mans skolotājs, mācīdamies Luterskolā (tagad Rankas pamatskola), pēc skolasbiedru stāstītā, ir bijis apdāvināts, ar humoru apveltīts, skolēnu un skolotāju ievērots. Pabeidzis studijas Latvijas Universitātes Baltu filoloģijas nodaļā pie profesora Jāņa Endzelīna, viņš 1944.gada rudenī sāk strādāt par skolotāju, mācot latviešu, vācu valodu, kā arī dziedāšanu, jo līdztekus pamatstudijām universitātē pabeidza arī E.Vīgnera Fonoloģijas institūtu un ieguva muzikālo izglītību.
Māca arī citu
Skolotājs māca ne tikai savus priekšmetus, bet ir arī klašu audzinātājs, skolas kora un ansambļu vadītājs. Viņam uztic mācību pārziņa pienākumus, bet kopš 1955.gada skolas vadību. Arvīda Pupona cilvēcība, erudīcija, vienkāršība un noteiktums, pedagoģiskais profesionālisms saliedē skolas kolektīvu, kurā tolaik strādā skolēnu un viņu vecāku cienīti skolotāji: Liesma Pīlāte, Ausma Suta, Ruta Konofejeva, Anna Vanaga, Jānis Lapiņš, Kārlis Klauss un citi. Direktors, nebūdams kompartijas biedrs, nebaidās dot darbu mana klasesbiedra Jāņa Dievbērna vecākiem, kas atgriežas no izsūtījuma Sibīrijā, un viņi iegūst pajumti, algu, bet skolas kopgalds prasmīgu saimnieci.
Atbrīvo no pienākumiem
1966.gadā toreizējā rajona izglītības nodaļas vadība pēc vietējo partijnieku neatlaidīgiem pieprasījumiem atbrīvoja skolotāju Puponu no direktora pienākumiem Rankas pamatskolā un pārcēla darbā uz Tirzas skolu, kur skolotājs turpina mācīt tirzmaliešu bērniem iemīļotos priekšmetus – latviešu un vācu valodu, dziedāšanu. Skaļi netika teikts, bet, satiekoties un sarunājoties ar skolotāju, varēja noprast, ka sāp viņam sirds par negodīgo izstumšanu no Rankas skolas, sava ciema kultūras dzīves. Skaudro sāpi remdināja Tirzas skolas vadības, jauno kolēģu un Egona Muižnieka saprotošā, labestīgā attieksme un atbalsts.
Jaunajā darbavietā skolotājs nostrādāja līdz 1983.gada pavasarim, kad, beidzoties mācību gadam, aizgāja pensijā. Viņa nodoms bija atgriezties Rankā, palīdzēt māsai un turpināt aizsākto mūža draudzību ar dziesmu. Labajiem nodomiem svītru pārvilka slimība, kas negaidīti piemeklēja skolotāju vasarā un pilnīgi neatkāpās visu atlikušo dzīves daļu. Spītējot insulta komplikācijām, dziesmas mācīja Rankas pensionāriem -bijušajiem koristiem, rakstīja arī vēstules un dzeju.
Aicina kopā dziedāt
Arvīds Pupons neatlaidīgi un nenogurstoši aicināja kopā Rankas dziesmas draugus. Pie daudziem gāja kājām, pie citiem brauca ar velosipēdu, lūdzot, pierunājot, iedrošinot, pārliecinot par dziesmas nepieciešamību, ciema kopkora vajadzību. Cilvēki saprata. Dziesmas mīlestības un diriģenta personības suģestēti, dienas beigās no Saliņas, Sāvām, Vecāsmuižas, Sproģiem, Pāpaniem, Dukuļiem satikās dažādu vecumu ļaudis. Savās prasībās diriģents bija stingrs un nepiekāpīgs. Absolūtā dzirde saklausīja vismazāko neprecizitāti pareizam, tīram, dzidram melodijas skanējumam, nemaldīgi noteica vaininiekus.
Kori gūst panākumus
Iespaidīgi un aizkustinoši skanēja senām dziedāšanas tradīcijām bagāto Rankas un Tirzas jaukto koru dziesma Arvīda Pupona vadībā. Abi kori guva panākumus rajona un zonālajos dziesmu svētkos. Diriģenta rokas pacēla dziesmu, izauklēja to un nodeva Mežaparka dziesmu svētku estrādes lielajam kopkorim. Vienreiz Rankas koris pārbrauca mājās no Rīgas ar godalgotu vietu republikas koru karā. Tirzā A.Pupons vadīja arī vīru un sievu, kā arī skolēnu ansambļus, kas guva atzinību. Viņš priecājās, ka ar mūziku un dziesmu savu dzīvi saistījuši bijušie audzēkņi Ieva un Jānis Grahoļski, Dzintars Vēverbrants.
Piemin ar lepnumu
Skolotājs daudzkārt ar lepnumu pieminēja savus bijušos audzēkņus Rankas pamatskolā -aktieri Uldi Pūcīti, mediķus Lienīti Jaceviču, Āriju Berezkinu un Juri Tralmaku, ķīmiķi Jāni Dzenīti, lauksaimniecības darbiniekus Andreju Jurciņu un Andri Ozolu, radiožurnālisti Māru Variku, skolotājus Āriju Bulvīti, Ojāru Sebri un Juri Puriņu, valsts darbinieku Uldi Pētersonu, filoloģi Aiju Lubeju, Ilmāru Zīlīti, Jāni Daudziņu un daudzus citus.
Šīs rindas rakstu dziļā cieņā un pateicībā savam Skolotājam. Mācīties pie viņa latviešu valodu bija bauda un nenovērtējams ieguvums. Par savu mīlestību uz mātes valodu, plašo pazīšanos ar rakstniekiem esmu pateicīgs tieši viņam.
Lūdzu visus, kam iespējams, ierasties Rankas kapos 25.aprīlī pulksten 13.00, lai pieminētu un atcerētos skolotāju un diriģentu Arvīdu Puponu viņa 80.dzimšanas dienā.
Raitis Apalups, Rankas pamatskolas 1957.gada absolvents, 6.Saeimas deputāts
