Gulbenes bibliotēkā 23.janvārī pulksten 18.00 būs tikšanās ar grāmatas “Manas dzīvības saknes tevī” autori Maiju Krekli.
Gulbenes bibliotēkā 23.janvārī pulksten 18.00 būs tikšanās ar grāmatas “Manas dzīvības saknes tevī” autori Maiju Krekli.
Maija Krekle jau no mazotnes kopā ar māti strādājusi Misiņa bibliotēkā un visus skolas gadus interesējusies par tēva darbu Raiņa muzejā. Bērnībā spēlējusies ar Raiņa rokas skartu lapiņu un brīnījusies, ka pēc 40 gadiem tā vēl ir saglabājusies. Studiju gadu lielā mīlestība bijusi Austra Skujiņa un Aleksandrs Čaks, un bezgala daudzi dzejoļi tolaik tikuši runāti no galvas. Maijas Krekles ikdiena šodien saistās ar Misiņa bibliotēku, kur viņa ir galvenā bibliotekāre.
Grāmatas “Manas dzīvības saknes tevī” nodaļas sākotnēji tika publicētas avīzē “Saskarsme”. Lasītāju ieinteresētība rosināja ieceri veidot grāmatu, pie kuras Maija strādāja veselu gadu, pārlasot bibliotēkas arhīva materiālus gan Misiņa bibliotēkā, gan bezgalgaras stundas sēžot Rakstniecības, mūzikas un teātra muzejā. Tad skaidri bijis redzams, kā cilvēku likteņi savijas cits ar citu neredzamām saitēm, sasaistot kopā gandrīz visus šīs grāmatas varoņus.
Grāmatā apkopoti divpadsmit stāsti par mīlestību, kuros lasām par latviešu literātu pārdzīvoto un izjusto, par viņu mīlestības spēku un arī vājumu, par izmisumu un arī par to laimes sajūtu, kādu sniedz atbildēta mīlestība. Tur aprakstītās latviešu literatūras personības vairāk vai mazāk ir pazīstamas katram, un domājams, lasītāji tās iemīlēs tāpat, kā savus varoņus ir iemīlējusi grāmatas autore. Kas to lai zina, kas būtu Rainis bez Aspazijas, kas Ādamsons bez Ķempes, cik daudz skaistu Čaka dzejoļu nebūtu radušies bez Mildas Grīnfeldes, ko mēs vispār zinātu par Sudrabkalnu, ja nebūtu viņa gaišo jūtu pret Birutu Skujenieci. Te arī lappuses no Rūdolfa Blaumaņa, Pāvila Rozīša, Edvarta Virzas, Viktora Eglīša, Hildas Vīkas, Viļa Lāča, Austras Skujiņas un Valda Grēviņa dzīvesstāstiem.
Visiem šiem stāstiem ir kas kopējs – tie nebeidzas laimīgi. Tie vispār nebeidzas – dzīvo tālāk dzejā, prozā, mūzikā, leģendās un ļaužu valodās. Mēnessmeitiņa, Klodija, Ho -Taī, Pīķa dāma, Dāma melnā, Dievu sūtne un citas brīnišķīgas dzejas varones ir bijušas reālas, dzīvas sievietes, kuras dzeja ir padarījusi nemirstīgas. Kādu pašuzupurēšanos šī nemirstība no viņām ir prasījusi, lasiet grāmatā.
Grāmata izdota apgādā “Vērtums”.
