28.februārī Gulbenes rajona Veterinārās pārvaldes vadītāja Dzidra Gala uzrakstīja iesniegumu Gulbenes rajona policijas pārvaldei, ka govi un teļu badā ir nomērdējusi gulbeniete, pensionāre Aija B.
28.februārī Gulbenes rajona Veterinārās pārvaldes vadītāja Dzidra Gala uzrakstīja iesniegumu Gulbenes rajona policijas pārvaldei, ka govi un teļu badā ir nomērdējusi gulbeniete, pensionāre Aija B.. Taču viņai pieder vēl viena govs un mēnesi vecs teļš, kas arī var nomirt badā.
“Juridiski šobrīd nav pamata atņemt saimniecei novārdzinātos lopus. Taču, ja neko nedarīsim, tagad jau uz gulbeniešu sirdsapziņas būs vēl divu lopu dzīvības. Pati saimniece nesaprot, ka viņa kaut ko sliktu ir izdarījusi. Acīmredzot viņa arī nesaprot, kā ir jābaro liellopi, cik daudz barības viņiem katru dienu ir jādod,” saka Dz.Gala.
Govij dienā varēja iedot kilogramu siena
28.februārī Dz.Gala kopā ar policijas pārstāvjiem apsekojusi un novērtējusi šo dzīvnieku veselības stāvokli, turēšanas apstākļus un barības bāzi.
“Mazajam teļam ir nomirusi māte, kas viņu baroja. Tam vajadzīgs pilnpiens līdz deviņiem litriem dienā. Taču saimniece baro teļu ar miltu ūdeni. Nav zināms, cik ilgi teļš tā var izturēt. Trīs gadus vecai govij dienā vajag apmēram desmit kilogramus siena. Apskatot siena daudzumu, kāds Aija B. ir palicis rezervē, novērtējām, ka tur ir 350 kilogramu. Tas ir gaužām nepietiekami. Aprēķinājām, ka tad, kad dzīvi bija visi lopi, Aija B. dienā vienam liellopam varēja izbarot mazliet vairāk par kilogramu siena. Turklāt lopi turēti lielā šaurībā – 2,25 kvadrātmetru lielā kūtī. Jābrīnās, kā tur spēja ievietoties trīs pieauguši lopi un vēl teļš,” saka Dz.Gala.
Pierādījumus vāc Veterinārā pārvalde
Dz.Gala atzīst, ka viņai, Gulbenes rajona Veterinārās pārvaldes vadītājai, līdz šim nav nācies sastapties ar līdzīgiem gadījumiem, kad liellopi tiek turēti badā. Līdz ar to nav bijis pieredzes, kā juridiski pareizi rīkoties šādos gadījumos.
Policijā sacīts, ka jāsavāc pierādījumi, lai varētu ierosināt Aijai B. krimināllietu par lopu mērdēšanu badā. “Tagad mums par valsts līdzekļiem ir jāvāc pierādījumi. Ja Aijai B. būs tiesa, tad droši vien piespriedīs, ka viņai vajadzēs visus šos izdevumus valstij atmaksāt,” saka Dz.Gala.
Lopu saimniece Aijas B. sienu gādājusi pērn augusta beigās. Tā kvalitāti (barības vērtību) 2.martā vedīs pārbaudīt uz Skrīveru agroķīmijas laboratoriju. Lai gan jau tagad esot skaidrs, ka tik vēlu ievāktam sienam ir nulles vērtība.
Divi lielllopi nesasniedz pat vienas govs svaru
“Dzirkstele” jau informēja, ka pirmdien Gulbenē no bada nomira govs (trīs gadus veca) un teļš (gadu vecs). Lopu saimniece Aija B., kas pati dzīvo labiekārtotā dzīvoklī Gulbenes centrā, lopus mitina īrētā kūtī.
Par to, ka lopi ir badā, saimnieci bija brīdinājis gan kūts īpašnieks, gan citi kaimiņi, gan veterinārārste Ilze Pāpe, kuru glābt mirstošo govi bija saukusi tās īpašniece. Veterinārārste bija skaidrojusi, ka lopi vai nu jānokauj, vai jādod tiem pietiekami daudz siena. Tomēr Aija B. ignorēja ieteikumus.
Kad Gulbenes rajona Veterinārā pārvalde informēja policiju par šo faktu, divi no četriem Aijai B. piederošajiem liellopiem jau bija miruši no bada un aizvesti uz Beļavas lapsu fermu barībai.
Pieņemot nosprāgušos lopus, zvērsaimniecībā tos nosvēra. Fiksēts, ka abu lopu kopējais svars bijis 137 kilogrami. Gulbenes rajona Veterinārajā pārvaldē speciālisti komentēja, ka normāli audzētai govij nokautā ķermeņa svars ir no 200 līdz 220 kilogramiem. Līdz ar to secināms, ka divi lopi kopā nav sasnieguši pat vienas govs normālo svaru.
Lopi nav reģistrēti, bet ir apdrošināti
Dz.Gala atgādina, ka arī pilsētā audzētie lopi ir jāreģistrē pie Valts cilts datu apstrādes centra speciālistes Genovefas Markovas Gulbenē, lauksaimniecības pārvaldē. Tas jādara pat tad, ja šos lopus audzē pašu patēriņam. Tikai tā ir iespējams valstī kontrolēt lopu veselības stāvokli, saslimstību ar infekcijas slimībām
Regulāri – reizi gadā – jāapseko lopi, novērtējot viņu turēšanas apstākļus un barības bāzi. Iznāk, ka Aija B. Gulbenē govis turējusi un tur nelegāli.
Taču Aija B. savas govis ir apdrošinājusi akciju sabiedrībā “Baltikums”, ko “Dzirkstelei” apstiprina “Baltikuma” Gulbenes klientu apkalpošanas centra vadītājs Mārtiņš Kokars.
Lai saņemtu apdrošināšanas naudu, A.Bērziņai būtu jāuzrāda mirušo lopu ekspertīzes slēdziens, ko parakstījis veterinārārsts. Taču šāda ekspertīze nav notikusi, un slēdziena nav. Līdz ar to nav juridiska pamata Aijas B. apgalvotajam, ka lopi miruši no slimības.
