Vides speciālisti: joprojām neizpratnē par notikušo. Pededzes lejteces dabas liegumā trīs zemes platībās, kas atrodas Daukstu pagastā, konstatēto deviņu ozolu dedzināšanu izmeklēs policija.
Vides speciālisti: joprojām neizpratnē par notikušo.
Pededzes lejteces dabas liegumā trīs zemes platībās, kas atrodas Daukstu pagastā, konstatēto deviņu ozolu dedzināšanu izmeklēs policija.
Madonas reģionālās Vides pārvaldes speciālists Jānis Lūkins informē, ka pārvalde rakstīs iesniegumu policijai. “Lūgsim, lai izmeklēšanu veic kompetenti speciālisti,” saka viņš.
J.Lūkins atgādina, ka krimināllikums par patvaļīgu koku iznīcināšanu, bojāšanu valsts īpaši aizsargājamā dabas teritorijā paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām. Par reto dzīvnieku, augu, sēņu, ķērpju iznīcināšanu vai bojāšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz 120 minimālajām mēnešalgām. Administratīvi var piedzīt zaudējumus par īpaši aizsargājamo sugu kukaiņu bojāeju ozolu aizdedzināšanas dēļ. Likums paredz piedzīt zaudējumus divu minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu, bet, ja tas noticis dabas liegumā, maksa palielināma trīskāršā apmērā.
Madonas reģionālajai Vides pārvaldei adresētā Latvijas Entomologu biedrības vēstulē ir teikts, ka Pededze ir uzskatāma par vienīgo dabisko lielo upi Latvijā un Baltijā. Tās krastos ir vērojama liela biotopu daudzveidība. Dabas apstākļi veicina kukaiņu sugu, tajā skaitā vaboļu daudzveidību. Latvijā un Baltijā ir tikai divas vietas ar līdzīgu nozīmi bezmugurkauliniekiem – Slīteres Nacionālais parks un Pededzes ielejas liegumu kopums. Pededzes liegumos ir konstatētas 25 aizsargājamu vaboļu sugas, kas ir 30% no visām Latvijas aizsargājamām vaboļu sugām.
No Latvijas aizsargājamo vaboļu sugām tieši ozolos ir sastopamas 14 aizsargājamo vaboļu sugas, tajā skaitā Eiropā un pasaulē visvairāk aizsargājamie lapkoku praulgrauzis un Šneidera mizmīlis. Līdz ar ozolu degšanu, šīs vaboles zaudē mājvietu un iet bojā.
Aizdomīgajai simtgadīgajai ozolu dedzināšanai sabiedrības uzmanību pievērsa tieši Entomologu biedrība.
Ugunskuram izmantoti ozolzari
Ugunsdzēsēji ir sagatavojuši konsultatīvu atzinumu Vides pārvaldei pēc degušo piecu ozolu apsekošanas viena saimnieka zemes īpašumā “Vecglīzdi”. Šajā atzinumā ir izteiktas versijas par iespējamajiem ugunsgrēka cēloņiem: zibens lādiņi, mākslīgi radīts aizdegšanās avots, kūlas dedzināšana, ļaunprātīga dedzināšana.
Laikraksts vakar pārliecinājās, ka visi pieci degušie ozoli atrodas netālu no Pededzes krasta vienas pļavas ielokā. Šie koki cits no cita atrodas 12 līdz 80 metru attālumā. Divi ozoli ir nolauzti – pēc ugunsdzēsēju domām, visticamāk, tas noticis janvāra vētras laikā. Daži apdegušie ozoli turpina augt un zaļot, bet citi līdzinās “vrakiem”. Taču tieši šādos vecos koka praulos dzīvojot retas, aizsargājamas vaboļu sugas.
Atgādina par atbildību
“Vecglīzdu” teritorijā pie upes konstatētas divas ugunskuru dedzināšanas vietas, kur malkas vietā izmantoti ozolu zari. Madonas reģionālās Vides pārvaldes dabas aizsardzības daļas vecākā inspektore Aija Supe saka, ka dabas liegumā vispār nedrīkst kurināt ugunskurus. Dabas liegumā esošo zemju īpašniekiem būtu regulāri jāapseko savas teritorijas un par konstatētajiem satraucošajiem faktiem jāziņo Vides pārvaldei.
Ugunsdzēsējiem nebija sūdzējušies
“”Vecglīzdu” zemes īpašniekam droši vien notikušais šokēs, kad viņš to uzzinās, no Vides pārvaldes saņemot vēstuli, kurā informējam par degušajiem ozoliem. Šis cilvēks dzīvo Rīgā, pieļauju, ka viņš ilgstoši nav bijis savā zemes īpašumā Gulbenes rajonā un par degušajiem kokiem līdz šim neko nezināja,” domā viņa.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes brigādes komandiera vietnieks Vijārs Griķis laikrakstu informēja, ka triju gadu laikā ugunsdzēsēji no iedzīvotājiem nav saņēmuši nevienu izsaukumu, ka Pededzes ielejā degtu ozoli.
Aizdomas par makšķerniekiem
Vietējais iedzīvotājs Imants Pušpurs, kuram Pededzes lejteces dabas liegumā pieder 334 hektāri zemes, Madonas reģionālajai Vides pārvaldei trešdien iesniegumā rakstījis, ka aprīļa sākumā ir redzējis, ka kaimiņos – “Vecglīzdos” – apmēram 1,2 hektāru platībā ir dedzināta kūla un ir apdeguši arī vecie ozoli.
“Viennozīmīgi koki ir aizdegušies kūlas dedzināšanas rezultātā. Visticamāk, to ir darījuši makšķernieki, lai lielā zāle netraucēti ērti piebraukt makšķerēšanas vietām pie Pededzes. Cik tur vajag, lai no dzirksteles aizdegtos sauss ozols?! Dzirkstele tiek iekšā, un koks aizdegas kā lāpa. Neticu, ka te būtu uzdarbojušies piromāni,” saka I.Pušpurs.
Nav skaidrs, kad dega
Ozoli ir deguši vairāku saimnieku lietojamā zemē. Normunda Mazūra zemē deguši divi ozoli. “Šie koki ir deguši pirms pieciem vai desmit gadiem. Tagad atrast vainīgo to iespējamajā aizdedzināšanā ir bezjēdzīgi,” laikrakstam saka viņš.
N.Mazūrs atzīst, ka vietējo iedzīvotāju vidū ir dažādi viedokļi par degušajiem ozoliem. Daži uzskatot, ka Pededzes lejtecē kāds speciāli aizdedzina ozolus. N.Mazūrs neko tādu neesot novērojis. Stradu pagasta iedzīvotājs Roberts Zeipe laikrakstam saka, ka arī viņa zemē ir deguši divi ozoli, taču tas bijis pirms aptuveni desmit gadiem.
“Domāju, ka speciāli kokus neviens nav aizdedzinājis. Taču Pededze un tās ieleja ir iecienīta tūristu un makšķernieku atpūtas vieta. Pieļauju, ka koki varēja aizdegties arī no pārāk tuvu iedegta ugunskura, no vēja nestas dzirksteles. Koki ir veci, daudzi – ar dobumiem, satrupējuši. Aizdegšanās var notikt ātri,” saka R.Zeipe.
Baltijā ir unikāls liegums
Pededzes lejteces dabas liegumā, kas dibināts 1999.gadā un atrodas Gulbenes rajona Daukstu un Stradu pagastā, kā arī daļā Madonas un Balvu rajona, atrodas dabas liegums 4663 hektāru platībā. Teritorija ietver neregulēto Pededzes palieni ar ozolu audzēm un parkveida pļavām, kur nozīmīgā skaitā ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas – urālpūce, mazais ērglis, vidējais dzenis, grieze, kā arī melnā dzilna, pelēkā dzilna, sila cīrulis.
Pededzes lejteces rajonā saglabājušies meži uz slapjām minerālaugsnēm un kūdras augsnēm – slapjais vēris, gārša, dumbrājs, liekņa, niedrājs. Vietām saglabājušies primārie meži – ozolu un ošu gārša. Koki ir arī patvērums daudzām retām kukaiņu sugām.
