Pie sevis dungoju un domāju, kādu pasaciņu varētu stāstīt bērnam par slimību COVID-19. Par to tagad runā daudzas reizes dienā. Sarunas sākas un beidzas ar vienu un to pašu domu un vēlējumu: kaut tas viss būtu tikai ļauns murgs, sapnis! Kaut mēs nebūtu sastapušies ar šo ļauno saslimšanu! Cik laimīgi tad mēs bijām! Gājām ciemos, spēlējāmies, sportojām kopā, braucām, kur gribējām. Tagad viss ir citādāk! Tomēr nekas nav bezcerīgi. Arī ar šo vīrusu – cilvēka ļauno ienaidnieku – vajag iepazīties un saprast pat bērnam, lai viņš apjaustu, kāpēc vairs nevar spēlēties rotaļlaukumos, kāpēc pat tuvākie radinieki it kā viens no otra baidās, nedod vairs bučiņu un daži nēsā pat savādās maskas.
Cīnīties var tikai ar to, kuru pazīst, un jāzina sava ienaidnieka daba un vājās puses. Jāsaprot, no kurienes nāk bailes! Bailes pārvarēt var tikai ar zināšanām un pareizu rīcību. Nedrīkst uzklausīt svešus, neprātīgus padomus! Tie var izrādīties nepareizi un pat kaitīgi.
Mana pasaka ir šāda:
“No tālām trejdeviņām zemēm vienā dienā pēkšņi pie mums uzradās briesmonis Korona. Vai atlidoja pa gaisu, vai vējš atpūta? Neviens viņu agrāk nebija redzējis, tāpēc arī uzreiz nepazina. Tikai dakteris Klauns par viņu bija mācījies un zināja stāstīt par šī nejaucēna riebīgo dabu.
Lūk, ko teica dakteris: „Korona ir tik maziņš, ka saskatāms tikai vismodernākajos pasaules mikroskopos – ierīcēs, kas palielina vissīkākos priekšmetus. Šis atnācējs ir apaļīgs, tāds kā kronis, pumpains un nepatīkams. Viņš lien iekšā visur, kur tikai kaut maza spraudziņa. Tā kā viņš pats ir ļoti mazs, tad ielīst viņš spēj jebkur. Viņam garšo visādi svaigumi, sevišķi cilvēka organisms, tas ir, mūsu šūnas – cilvēku sastāvdaļas. (No dažādām labām šūnām būvēts viss cilvēka organisms.) Korona mums vēl ir sveša lieta – vīruss, kurš, atradis labu mājvietu, briesmīgā ātrumā sāk vairoties, papildinot ar sev līdzīgajiem savu karaspēku. Ne jau viņš viens ieradies! Viņa bagāžas somas pilnas ar līdzīgiem radiniekiem. Tie arī kāro cilvēku ķermeņos dzīvot! Koronas briesmu darbi visiem jāiepazīst! Ja cilvēks visu par negaidīto atnācēju zinās, viņš pratīs aizbaidīt, iznīcināt un Koronu uzvarēt. Mēs ticam, ka viss būs labi! Tikai vajag pacietību! Korona ir ļoti viltīgs! Viņš var izlikties pat par nekaitīgu kaimiņu, sēdēt uz mūsu drēbēm, galdiem, rotaļlietām. Mēs viņu varam nēsāt uz rokām. Viņš var sēdēt visur un justies labi, jo cer palikt stiprāks un varenāks un karot ar mums – cilvēkiem. Viņš grib ieperināties un sev patīkamā vietā palikt uz ilgiem laikiem. Mēs saslimsim, bet Korona tad būs laimīgs un vairosies, padarot mūs slimus. Viņš tomēr ir mazs muļķītis, kuram tas neizdosies! Mēs esam gudrāki, tāpēc nebūs viņam dzīves! Lai Korona pazustu, pirmā lieta ir tā pati roku mazgāšana. Koronas mētelītis – apvalciņš ir plāns un nepavisam necieš ziepes un kodīgas vielas. Ziepes ir Koronas vislielākais ienaidnieks. Tās saplēš viņa smalko un plāno uzvalciņu lupatu lēveros. Ja palīgā nāk arī dažādi dezinfekcijas līdzekļi – stipras zāles, viņam nav cerību. Korona ir arī viltīgs, viņš sēžas uz visa, kas gadās: uz rotaļlaukumu kāpnītēm, šūpolītēm, bumbām, slidkalniņiem un batutiem. Te var sēdēt un gaidīt tās mazās rociņas un kājiņas, ar kuru palīdzību, vienkārši pieķeroties, tikt uz priekšu. Korona cer ietikt cilvēku mājokļos un tad plosīties, līksmoties kopā ar visu savu bandu. Tomēr tas nenotiks, ja mēs būsim gudrāki.”
Pieaugušie aizsardzībai uzliek uz sejas speciāli izšūtas sejas maskas. Agrāk tādas maskas valkāja tikai dakteri un māsiņas, bet tagad arī ģimenes locekļi pēc daktera Klauna ieteikuma tās valkā, lai Korona neietiek ne degunos, ne mutēs. Lai tas iet postā un aizvācas! Maskas cilvēki bieži maina un to nejauko vīrusu drīz vien iemet konteinerā kopā ar izlietoto masku. Korona izžūst kā tāds prusaks… Bez cilvēka viņš nespēj dzīvot. Tieši tāpēc arī pircēji veikalā un uz ielas vai parkā ievēro distanci, attālumu līdz otram cilvēkam. Arī sarunājoties cilvēki paliek viens no otra pa gabalu. Korona ir vieglāks par pūciņu, tomēr lidot nemāk, krīt zemē un aiziet bojā. Būtu jauki, ja pircēji veikalos ar netīrām rokām neapgrābstītu preces. Par to ir domāts – veikalos pie ieejas ir roku tīrīšanas līdzekļi. Tos lieto gan ienākot veikalā, gan izejot no tā. Atceries, ka bērniem šinī Koronas bīstamajā laikā nav jāiet veikalā! Iepērkas tikai viens ģimenes loceklis! Veikalos, iestādēs un dzīvokļos izdara dezinfekciju – uzlej vai uzšpricē uz virsmām stipro šķīdumu. Tas Koronu iznīcina. Cauri ar viņu ir! Bērniem dakteris Klauns pagaidām maskas neiesaka. Bērni var ar savām rociņām aiztikt maskas maliņas un izdarīt Koronam pakalpojumu, ierīvējot to actiņās un pielipinot sejiņai. Tomēr arī bērniem pēc pastaigām un arī biežāk jāmazgā ne tikai rociņas, bet arī sejiņa, jāpārģērbjas mājas drēbēs un jāiemācās, kā karot ar šo nejauko uzbrucēju. Viņš to vien gaida, kā iespraukties, ielīst un savairoties. Slimot nav viegli! Tikai izvairīšanās un gudra rīcība, daktera Klauna uzklausīšana ļaus mums izvairīties no sīkā, nejaukā viesa. Ģimenes un bērni spēs uzveikt ļauno vīrusu un būs priecīgi, kad atkal varēs spēlēsies kopā ar draugiem, iet ciemos un draudzēsies. Atkal atvērs skolas un bērnudārziņus, darbosies spēļu laukumi un varēs braukāt ciemos un sabučoties ar radiem un draugiem, omītēm un opīšiem. Sasveicinoties varēs atkal dot roku. Notiks sporta sacensības, un viss būs, kā bija agrāk, kad ļauno Koronu nepazinām. Tikai pacietību un gudrību! Kad pietrūkst padoma, jāzvana savam ģimenes ārstam, kurš arī pazīst dakteri Klaunu. Vēl viens padoms, pirms pasaciņa beidzas: klausi, ko saka vecāki, ko saka dakteri, un atceries, ka tie kodīgie dezinfekcijas līdzekļi, kurus tagad plaši lieto, ir ļoti bīstami, nonākot neparedzētajās vietās. Neaiztiec tos! Ja tu redzi, ka citi kaut ko no pasaciņā teiktā nedara vai nesaprot, iesaki pasaciņu pārlasīt vairākas reizes!”
Saldu miedziņu! Rīt tu dzirdēsi citu, jaukāku, pasaku – par patīkamām lietām.
