Gulbeniete Aina Gailāne uzskata, ka cilvēka dzīvi noteic liktenis.
Gulbeniete Aina Gailāne uzskata, ka cilvēka dzīvi noteic liktenis. Kāds katram esot lemts, ar to jāsamierinās. Par savējo viņa nesūdzas, jo vienmēr pratusi būt optimiste. Ar satiktajiem cilvēkiem arī ir paveicies gan darba kolektīvā, gan ārpus tā.
Skolas laiks aizritējis Stradu pagastā, bet par gulbenieti kļuvusi sešdesmitajos gados. Gandrīz 40 gadu Aina nostrādājusi par statistiķi partijas komitejā. Jaunībā sākusi mācīties Cēsu Skolotāju institūtā, jo gribējusi strādāt skolā. Tomēr veselības dēļ sapnis palicis neīstenots.
Par jaunības gadiem saglabājušās skaistas atmiņas. Patikušas zaļumballes, ko apmeklējusi gan Ozolkalnā, gan Zeltalejā un citās vietās.
Tagad, būdama pelnītā atpūtā, Aina daudz lasa avīzes un žurnālus. Ja vien būtu iespēja, darbotos dārzā. Viņa nesūdzas, ka nav ko darīt un neiznāk satikties ar cilvēkiem.
Reizi nedēļā jau ilgus gadus Aina dodas uz kora “Atbalss” mēģinājumiem. Ar dziesmu esot draugos kopš pamatskolas gadiem, kad dziedājusi skolas korī. “Visu mūžu dziedu un bez dziesmas nevaru iedomāties dzīvi,” ir pārliecināta Aina. Kori “Atbalss” viņa dēvē par savām otrajām mājām. Arī viņa tāpat kā citi viņas gadagājuma cilvēki nevarot vien ik nedēļu sagaidīt mēģinājumus.
