Septiņus gadus vecais Uģis Haičenko no Jēkabpils atsūtījis zīmējumu un stāstu par mārīti.
Septiņus gadus vecais Uģis Haičenko no Jēkabpils atsūtījis zīmējumu un stāstu par mārīti.
“Reiz dzīvoja kāda mārīte Biz. Viņa ielaidās burkā, jo padomāja, ka tur būs kaut kas ļoooti intriģējošs. Par nožēlu to redzēja nejaukais Pēteris un burku apgāza. Biz bija tiktāl nobijusies, ka sakņupa pie burkas maliņas. Pagāja ilgs laiks. Mārīte gandrīz būtu nosmakusi, ja īstajā laikā istabā aizelsusies nebūtu ieskrējusi Maijiņa. Viņa apgāza burku otrādi, un mārīte atkal sajuta svaigo gaisu. Tā izstaipīja spārniņus un uzrāpoja uz Maijas izstieptā pirksta.
Ak, ja vien mārīšu valodu spētu saprast cilvēks! Mārīte Biz bija neizsakāmi laimīga un no sirds pateicās Maijai. Bet jau nākamajā mirklī izpleta melnos, zīdainos spārniņus un izlidoja pa atvērto istabas logu. Vēl mazliet varēja redzēt mārītes sarkano muguriņu, un tad jau tā pazuda.”
