Sestdien Lubānā notiek tradicionālie Aiviekstes svētki, kas pulcē pašvaldību, kas atrodas upes krastā, iedzīvotājus uz kopīgām svinībām.
Sestdien Lubānā notiek tradicionālie Aiviekstes svētki, kas pulcē pašvaldību, kas atrodas upes krastā, iedzīvotājus uz kopīgām svinībām. “Īsti nemaz nevaru pateikt, kam pieder ideja rīkot šādus svētkus, bet domas jau mūsu prātos lidinājās sen, ” atzīst Lubānas pilsētas domes priekšsēdētājs Miķelis Gruzītis.
Lieli nopelni svētku organizēšanā piederot lubānietei Ilzei Krauklei, kas veido svētku programmu. Katru gadu aizvien vairāk cilvēku pulcējas Lubānā un sumina Aiviekstes vārdu. M.Gruzītis gan piebilst, ka pirms trīs gadiem ne visi ideju par svētku organizēšanu uzņēmuši pozitīvi, uzskatot tos pat “par dzīrēm mēra laikā”. Nevarot jau noliegt, ka laukos pašvaldībām naudas maciņi patukši, bet pašsaprotami, ka svētki cilvēkiem ir nepieciešami, lai uzmundrinātu, lai sapurinātu un lai dotu spēku jauniem darbiem.
Caur gadu tūkstošiem
Pirmos Aiviekstes svētkus varot dēvēt par pašvaldību sapazīšanos, jo kopā sanāca upes krastu iedzīvotāji, sākot no iztekas Lubāna ezerā līdz pat Pļaviņām, kur Aiviekste ietek Daugavā. Pirmajos svētkos piedalījušies pusotra tūkstoša cilvēku no 14 pašvaldībām, bet pērn jau trīs tūkstoši cilvēku. “Šogad svētkos piedalīsies mazāk pašvaldību, jo finansiālā situācija diemžēl lauku pagastos ar katru gadu kļūst aizvien kritiskāka,” atzīst M.Gruzītis.
Pērn svētku devīze – “caur gadu tūkstošiem”. Izrādās, ka vieni no pirmajiem baltiem jau apdzīvojuši upes teritoriju pirms deviņiem tūkstošiem gadu, tātad Aiviekste gādājusi, barojusi un devusi veldzi neskaitāmām cilvēku paaudzēm. Šogad svētku devīze: “Aiviekstes pērļu meklējumos”. “Katrai pašvaldībai simboliski būs iespēja prezentēt svētkos “savu pērli”, kādu talantu,” piebilst M.Gruzītis. Un nenoliedzami, ka katrā pagastā tādu netrūkst.
M.Gruzītis nenoliedz, ka Aiviekstes krastos dzīvojošie ļaudis ir citādāki, nekā, piemēram, pie Gaujas. “Upes taču pašas ir atšķirīgas. Aiviekste ir līdzenumu upe, tāpēc arī cilvēki ir nosvērti un mierīgi,” salīdzina M.Gruzītis. Taču atšķirība esot arī starp lubāniešiem, saikaviešiem vai kalsnaviešiem.
Speciāli svētkiem – strūklaka
M.Gruzītis priecājas, ka Aiviekstes svētki mudina cilvēkus uz sakoptību. Tiek postas gan mājas, gan pagalmi, gan ielas. Kopīgiem lubāniešu – gan draudzes, gan domes, gan uzņēmēju – spēkiem trešos Aiviekstes svētkus sagaidīs saposta evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca un tās apkārtne. Svētkos lubāniešus un viesus iepriecinās arī strūklaka skvērā pretī pilsētas domei. Ideja par strūklakas nepieciešamību radusies pašam Miķelim Gruzītim. “Pa četrām stundām trijatā: es, mans dēls Rolands un vietējais uzņēmējs Egils Rēvelis izrakām, un strūklaka bija gatava,” atzīst M.
Gruzītis. Strūklakas līdz šim pilsētas centrā nav bijis, un tā patīkami atsvaidzinās Lubānas izskatu. Pilsētas priekšsēdētājs M.Gruzītis pateicas sponsoriem, kas atbalstījuši svētku organizēšanu gan materiāli, gan palīdzot ar darbu veikšanu.
Aiviekstes svētki ir svinības visiem – gan lieliem, gan maziem. Organizatori ir domājuši, lai svētkos visu paaudžu ļaudis justos omulīgi. Turklāt Aiviekstes svētki ir svinības, kas ilgst diennakti ar koncertiem, fiziskām aktivitātēm, salūtu, balli, kur var dejot līdz pat rīta gaismai. M.Gruzītis apkopojis interesantu statistiku, ka pērn Aiviekstes svētkos izdzerti 2,5 tūkstoši litru alus, bet stiprāki alkoholiskie dzērieni tikai 162 litri. Tādēļ stipri iereibuši ļautiņi nebijuši manāmi pat uz rīta pusi.
Zeme nekad nepievils
M.Gruzītim svētkos atpūsties nebūšot daudz laika. “Protams, arī muzicēšu. Esmu sacerējis jaunu kompozīciju speciāli šiem svētkiem,” uzsver M.Gruzītis. Veltījumi svētkiem skanējuši arī iepriekšējos gados. Tas arī pašsaprotami, ka vislabāk Aivieksti var apdziedāt tas, kas viņas krastos uzaudzis un vada tur savas mūža dienas. Te ir mana dzimtene, un es kā kārtīgs stirnu buks esmu te nodzīvojis un te arī palikšu,” atzīst Miķelis. Iesakņojies Lubānā viņš esot dziļi. “Mani senči Lubānas pusē ienākuši jau 17. gadsimta sākumā,” stāsta Miķelis. Un tā arī viņš sekojot dzimtas tradīcijām, turoties pie zemes. “Zeme nekad nepievils,” uzskata Miķelis. Pieviļot cilvēki, kas neprotot sakārtot valsts lietas, lai uzplauktu lauksaimniecība 1992.gadā viņš atjaunojis savu zemnieku saimniecību. Bet tagad tā jau ir paplašinājusies vismaz divas reizes.
“Kad būšu pensijā, strādāšu ar zemi. Tagad graudaugus audzējam 15 hektāru platībā, bet gribu paplašināties līdz pat 50,” par nākotnes iecerēm spriež Miķelis. Šobrīd saimniecībā ar darbiem galā tiekot tikai paši – Miķelis kopā ar sievu un dēlu. Tādēļ maz laika atliekot viņa lielajām kaislībām – makšķerēšanai un medībām. “Laika nav, zemnieku saimniecība prasa daudz pūļu, un lielo lomu laiki ir aizmirsti, ” atzīst Miķelis. Bet no Aiviekstes vilkti ārā lieli lomi – gan sešus kilogramus lielas līdakas, gan ālanti, plauži un citas zivis. Pastāvēs, kas pārvērtīsies
Lubānas pašvaldības priekšgalā Miķelis ir jau 27 gadus. Pēc viņa domām, tas esot “nepieklājīgi ilgs laiks”. “Daži man ir teikuši, ka esmu pratis labi apmest kažoku uz otru pusi. Lai arī viņiem būtu sava taisnība, bet jau Rainis ir teicis: pastāvēs, kas pārvērtīsies. Es spēju prognozēt, kas notiks pēc pieciem gadiem, un tajā virzienā arī darbojos. Un trāpīju. Cilvēki to ir novērtējuši,” uzskata Miķelis. Viennozīmīgi 27 gadi pilsētas “galvas” krēslā liecina par lubāniešu uzticību savam pilsētas saimniekam. Svētki noris pilnā sparā, bet Miķelis jau domās ir pie nākamā gada pasākuma, kad Aiviekstes svētkus iecerēts svinēt kopā ar Lubānas pilsētas desmitgadi.
