Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Zemes un ūdens resursu daļas funkcijas šogad ir palielinājušās.
Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Zemes un ūdens resursu daļas funkcijas šogad ir palielinājušās.
Tas saistīts ar Eiropas Savienības (ES) vienotā platību maksājuma, Lauku attīstības plāna pasākuma “Agrovide” un akcīzes nodokļa atmaksas fiziskajām kontrolēm. Vienlaikus tiek administrēta arī valsts subsīdiju izmantošana programmā “Zemes ielabošana” un sekots, kā tiek uzturētas meliorācijas sistēmas, izsniegtas lauksaimniecības zemju transformācijas atļaujas un būvatļaujas hidrotehniskām būvēm.
Zemes un ūdens resursu daļā noskaidrojām, ka pagājušajā gadā veiktie meliorācijas darbi neesot iepriecinoši. Tas tāpēc, ka līdz 1.maijam cilvēkiem vajadzējis pieteikties subsīdijām, lai gan paredzētā summa meliorācijas darbiem, kaļķošanai un agroķīmiskajai izpētei bijusi neliela. Diemžēl no Gulbenes, Alūksnes un Balvu rajona netika iesniegts neviens projekts, lai saņemtu atbalstu no ES strukturālajiem fondiem. Iespējams, no projektu iesniegšanas cilvēkus atturēja fakts, ka pusi no kopējās projekta izmaksu summas sedz iesniedzējs. Otrs skaidrojums – meliorācijai paredzētā nauda tika novadīta jau agrāk sagatavotiem projektiem, saistītiem ar dažādu tūrisma objektu izveidi. Līdz šim lielākais projekts reģionā – Kiras upes gultnes tīrīšana – ildzis apmēram piecus gadus, apjomīgs darbs veikts, rekonstruējot Kapūnes polderi Balvu rajonā, kur atjaunota sūkņu stacija. Veicot šos darbus, neatlicis laika sagatavot lielāku projekta dokumentāciju, ko iesniegt strukturālajiem fondiem.
Zemes un ūdens resursu daļas speciālisti uzsākuši akcīzes nodokļa atmaksas fiziskās kontroles lauksaimniecības produkcijas ražotāju saimniecībās. Akcīzes nodokli atmaksā par lauksaimniecībā izmantotu un apstrādātu zemes platību. Pārbaudes notiek, ņemot vērā no Valsts ieņēmumu dienesta saņemtos akcīzes nodokļa pretendentu sarakstus. Pārbauda noteiktu procentu saimniecību. Speciālisti stāsta, ka akcīzes nodokļa saņēmēju lielākais skaits esot saimniecību īpašnieki, kas apzinīgi gādājot par zemes platību kopšanu un apstrādi.
Pārbaudīs atbilstību maksājumu nosacījumiem
Šogad Zemes un ūdens resursu daļas speciālisti turpinās strādāt ciešā sadarbībā ar Tiešo maksājumu daļu, izlases kārtībā kontrolējot tiešo maksājumu atbalsta pretendentu iesniegto platību lielumu un to atbilstību maksājumu nosacījumiem. Kontrole sākas ar zemes īpašnieka vai lietotāja iesnieguma par tiešajiem maksājumiem izskatīšanu, kuros esot samērā daudz kļūdu.
Tiešo maksājumu daļas vadītāja Ilona Ločmele atzīst, ka pagājušais gads pierādījis – cilvēki diemžēl nav lietas kursā par viņiem piederošajām platībām, tāpēc veikts daudz pārdeklarāciju, daudzi zemes īpašnieki uzrādījuši nepareizus lauku bloka numurus, dubultā deklarējuši platības un tamlīdzīgi.
“Iesniegumus tiešajiem platības maksājumiem pieņemsim arī šogad, tāpēc lūgums pretendentiem sakārtot juridiskās attiecības. Piemēram, pērn mēs nebijām tiesīgi atteikt maksājumu tiešajam zemes īpašniekam, kas dzīvo, piemēram, Rīgā, tāpēc, ka viņš nebija parakstījis nomas līgumu. Citādāk, ja būtu nomas līgums. Maksājumu pretendentiem iesaku pašiem rūpīgāk izmērīt piederošās platības, lai nebūtu tā, ka pēc tam dabā veicot fizisko kontroli, uzrādīto 17 hektāru vietā ir tikai 9 hektāri, jo tad tiek veikta pārdeklarācija un noteiktas soda sankcijas. Rezultātā pretendents neko nesaņem,” saka I.Ločmele.
Pērn dabā pārbaudīti vairāk nekā 8 procenti saņemto iesniegumu. Izvēli noteikusi datorizēta programma, tādējādi izslēdzot subjektivitāti. Pārbaudes noteiktas, ņemot vērā arī dažādus riska faktorus. Šogad pārbaudīs vismaz 20 procentus pieteikumu. Divu, trīs gadu laikā plānots aptvert pilnīgi visas tiešo maksājumu pretendentu saimniecības. Tiešo maksājumu daļas speciālistu lūgums cilvēkiem – rūpīgi izlasīt izsūtītos dokumentus, ja vajadzīgs – atbildēt uz tiem vai sazināties telefoniski, kā arī iepazīties ar rokasgrāmatu platību maksājumu saņemšanai. I.Ločmele neskaidrību gadījumā iesaka vērsties arī pie lauksaimniecības konsultantiem, kas strādā pagastos, kā arī dokumentu iesniegšanu neatlikt uz pēdējo brīdi. “Jo precīzāk būs aizpildīts pieteikums platības maksājumiem, jo problēmu būs mazāk,” piebilst I.Ločmele.
Aizmirst par robežzīmēm
Platību kontroli var veikt, zemes īpašniekam klāt neesot, tāpēc vēlams ierīkot māju norādes, kā arī izvietot konkrētā zemes īpašuma robežzīmes, jo dažkārt pat īpašnieks un zemes apsaimniekotājs nevar precīzi uzrādīt robežas. Šis arī ir iemesls lauku bloku pārdeklarācijai. To, ka saimnieki nepārzina uzrādītās platības, apliecina arī Zemes un ūdens resursu daļas vecākais inspektors – kontrolieris Māris Pupils.
“Bieži vien saimnieks uzmanību pievērš robežplāniem, neņemot vērā, ka daļa platības ir aizaugusi ar krūmiem, ka dīķi, celiņi un cits platībā neietilpst. Tātad nevajadzētu riskēt un pieteikt platības, kuras netiek apsaimniekotas. Kļūdas tiek pieļautas platības deklarējot kā zālāju, pļavu vai ganību, taču faktiski izrādās, ka platība noteiktajā laikā tā arī palikusi nenopļauta. Konstatētas arī nekoptas meliorācijas sistēmas. Kultivētajiem zālājiem, dabīgajiem zālājiem, kā arī ganībām maksājumi atšķiras, tāpēc saimniekam ir jāizvērtē, kā platība izskatīsies kontroles brīdī. Īpašnieks stāsta, ka, piemēram, āboliņš sēts pirms 7 vai pat 10 gadiem, bet diemžēl platība vairs neatbilst kultivētajam zālājam,” stāsta M.Pupils. Speciālists min vēl daudzus faktorus, kas kļūst par šķērsli maksājuma saņemšanai. Plānots, ka šogad vienas saimniecības pārbaudei atvēlēs vienu dienu. Reģionā šobrīd strādā 11 inspektori, nerēķinot sestdienas un svētdienas, viens inspektors mēnesī spēs pārbaudīt apmēram 25 saimniecības.
Jāturpina kopt meliorētās platības
Šogad līdzīgi kā iepriekšējos gados valsts subsīdiju projektā finansiāls atbalsts paredzēts lauksaimniecības zemju ielabošanai. Subsidēs augšņu agroķīmisko izpēti, skābo augšņu kaļķošanu, kā arī meliorācijas sistēmu rekonstrukciju un renovāciju. Subsīdiju apjoms vienam pretendentam ir ierobežots, arī valsts atbalsts būs 50 procenti no izpildāmo darbu izmaksām.
Strikta prasība ir meliorācijas sistēmu kopšana. Pie tās pieder arī grāvju izpļaušana un izciršana. Rajonā apmēram 90 procenti grāvju diemžēl netiek kopti. Liela ietekme uz vidi ir bebriem. Zemes un ūdens resursu daļai nav līdzekļu to apkarošanai, tāpēc lielāka bēda par to jātur zemes īpašniekiem. Viņiem jārūpējas arī par kontrolaku tīrību, lai labāk funkcionētu nosusināšanas sistēma.
Lauksaimnieki vēršas arī pēc meliorēto platību transformācijas atļaujas, informējot par to, ka zeme reģistrēta zemesgrāmatā, ir zemes robežplāns, kur šī transformācija notiks, izziņa no pašvaldības, ka tā piekrīt šai darbībai. Par plānotajām darbībām jāinformē arī mežu dienests.
