Ik dienu interneta vidē aplūkojot interesējošos portālus, saskaramies ar komentāriem. Cilvēki ir gatavi komentēt jebkuru tēmu, kā arī iztirzāt jebkuras personas darbību un dzīvi.
Pārlasot komentārus, nereti var atrast interesantus viedokļus, tie veicina arī tālākas diskusijas. Ir komentāri, kas ir pozitīvi noskaņoti, taču vairumā gadījumu komentāri tomēr ir negatīvi, tie pauž niknumu, neapmierinātību, un tieši tāpēc komentētāji visbiežāk vēlas būt anonīmi. Tikai retu reizi kāds atļaujas komentēt ar vārdu un uzvārdu, tiesa, arī tad vēl nav zināms, vai tas ir īsts.
To, kāpēc cilvēki vēlas paust negatīvismu, skaidro psihoterapeite Iveta Gargurne. Viņa atzīst, ka cilvēks jau no dabas ir pilns ar agresiju. “Ja esam laimīgi, tad šī agresijas deva mazliet notušējas, bet, ja mēs esam neapmierināti ar dzīvi, mums gribas cīnīties par taisnību. Cilvēks uzskata, ka viņa viedoklis ir labākais, un šo savu variantu viņš piedāvā agresīvā veidā. Ja ir vieta, kur var labi paķengāties, nevienam īsti nezinot, cilvēka dabiskā agresivitāte izlaužas uz āru.”
Komentāri noliek pie vietas
Iemesli, kāpēc komentāru rakstītāji konkrētajā situācijā izvēlas rakstīt komentārus, katram droši vien ir dažādi, dažādi ir viedokļi arī par to, vai ir nepieciešams rakstīt komentārus un kāpēc tie vispār tiek rakstīti. Kāds interneta lietotājs, kurš arī reizēm mēdz anonīmi rakstīt komentārus, atzīst, ka anonīmie komentāri ir samērā pozitīva lieta, jo dažus cilvēkus, kuri sevi ļoti augstu vērtē, un dažas iestādes, kuras uzskata, ka tās ir pašas labākās, komentāri noliek pie vietas. “Tas, protams, reizēm ir pelnīti, bet reizēm ir nepelnīti, bet neviens jau nevarēs izšķirot, kurš raksta taisnību, kurš netaisnību. Bet cilvēkiem nevajadzētu uzreiz saskaisties, bet būtu jāaizdomājas, jo varbūt komentārā ir arī kāda daļa taisnības,” viņš saka.
Vilinājums pateikt citiem, visu ko domā, nav svešs arī portāla “dzirkstele.lv” lietotājiem. “Pēc komentētākajām ziņām redzam, kas mūsu lasītājiem ir būtiski svarīgi, kas viņus uztrauc un tracina. Diemžēl lielākoties par konkrētajiem notikumiem raksta tie, kas pārzina to vislabāk, tātad – pašu darbinieki. Kāpēc tā domāju? Atbilde: novērojums – darbdiena beigusies, arī komentāri apsīkst. Konstruktīvs viedoklis, vērojums vai analīze tad atrodas diezgan reti. Bēdīgi, ka viens otrs pārāk bieži nospiež ķengāšanās pogu un to neatlaiž ne pie viena raksta – un pat nav svarīgi, par ko tajā ir rakstīts,” saka portāla “dzirkstele.lv” redaktore Tamāra Ulase.
Daudz brīva laika
Uzņēmēja, SIA “Tavai un manai veselībai” veselības un atpūtas centra vadītāja Solvita Ročāne uzskata, ka tiem, kas internetā raksta komentārus, nav ko darīt un šiem cilvēkiem ir ļoti daudz brīva laika. Ja cilvēks ir aizņemts ar savām domām un darbiem, viņam nav laika komentēt, turklāt komentētāji, visticamāk, paši ir arī saistīti ar konkrēto jautājumu, par ko viņi raksta. Viņa uzskata, ka komentāru rakstīšana it neko nedod, tā var vienīgi nomelnot cilvēkus.
Uzņēmēja, salona “Tiina Lux” īpašniece Gunita Zemniece norāda, ka viņa pēdējo reizi lasījusi komentārus pirms pāris gadiem “Dzirksteles” portālā. “Komentāri attiecās uz manu darbības nozari. Tika apspriesti vairāki meistari, arī par mani netrūka ne tuvu to labāko izteikumu. Kritiku uztvēru normāli, bet kopš tā laika komentārus nelasu,” saka G.Zemniece. Viņa uzskata, ka nav pareizi, ja “vizbulīte” viņu nosauc vārdā un spriež tiesu publiski pieejamā telpā atbilstoši garastāvokļa svārstībām. Viņasprāt, noteikti ir jābūt atklātam rakstītāja vārdam, lai komentāru krustugunīs nonākušais varētu sevi aizstāvēt.
Arī salona “Tiina Lux” stiliste Daiga Balode ir pārliecināta, ka anonīmie komentētāji internetā ir agresīvāki nekā reģistrētie lietotāji. “Vārda brīvība un katra tiesības uz savu viedokli – tas, protams, ir apsveicami, taču tām nav jābūt anonīmām. Anonimitāte liecina par pilsonisko gļēvumu, tā neuzliek nekādas saistības teiktajam,” saka D.Balode.
Vēlas, lai reģistrējas
Nereti sabiedrībā rodas diskusijas par to, vai vajadzētu ieviest anonīmo komentāru aizliegumu. Mēs, laikraksta un portāla veidotāji, šādu ieteikumu saņemam ļoti bieži, taču pastāv jautājums, vai tas izskaudīs negatīvos komentārus?
Gulbenes novada domes deputāts Valtis Krauklis uzskata, ka komentārus var rakstīt, bet viņam nepatīk rupjības. “Manuprāt, nekas slikts nebūtu, ja katrs reģistrētos un tad arī izteiktos. Jā, tas, protams, mazinātu komentāru rakstīšanu, bet tas izslēgtu lamuvārdus, aizskarošas piezīmes, izslēgtu arī to, ka viens cilvēks komentē ar dažādiem segvārdiem. Kad mēs esam neredzami, esam ļoti gudri un par visiem visu zinām, bet, kad kļūstam redzami, nevaram pateikt pat normālu viedokli,” vērtē V.Krauklis. Viņš uzskata, ka pilnībā aizliegt iespēju komentēt nevajadzētu, bet anonīmi komentēt gan. “Ja komentētājs ir reģistrējies, ir zināms adresāts, pastāv iespēja arī atbildēt uz komentāru vai arī meklēt iespēju sarunai ar šo cilvēku. Man, piemēram, patīk dzīva saruna, kad cilvēks uzdrošinās atklāti pateikt, ko domā,” saka V.Krauklis.
T.Ulase atzīst, ka ir grūti spriest, vai negatīvisma kļūtu mazāk, ja aizliegtu komentēt anonīmi. “Domāju, ka gļēvs portāla lietotājs arī reģistrēts paliks gļēvs. Sarkanas lupatas purinātājiem vien gribas teikt: anonimitāte ir tikai ilūzija un agresīvo komentāru autoru var notvert un sodīt kā likumpārkāpēju,” viņa piebilst.
Jāmaina agrākie paradumi
Mediju eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne skaidro, ka ir veikti dažādi pētījumi, kas mēģina raksturot cilvēkus, kas raksta komentārus, un amplitūda ir ļoti plaša – sākot no cilvēkiem ar garīgām slimībām līdz cilvēkiem, kas to dara vienkārši izklaidei. Savukārt pa vidu ir paši nepatīkamākie – tie ir mērķtiecīgi komentētāji, kas vēlas nomelnot un pazemot cilvēkus, uzņēmumus, iestādes. Ir arī cilvēki, kas domā, ka viņi cīnās par kaut kādu ideju, taisnību. A.Rožukalne uzsver, ka redakcijām un pašiem medijiem ir jāsarunājas ar saviem lasītājiem un komentētājiem, jāietekmē komentēšanas vidi.
“To, ka komentāri ir iespēja izpausties, mēs iemācījāmies apmēram pirms desmit gadiem, taču mums ir jāmēģina attīstīties un mainīt agrākos paradumus. Arvien vairāk cilvēku ir gatavi komentēt ar saviem vārdiem vai ar segvārdiem, kas ir atpazīstami. Portālā “ir.lv”, piemēram, ir jāreģistrējas, bet var nereģistrēties ar īsto vārdu, un tur komentāri ir citādāki. Protams, arī paši cilvēki var mēģināt aizstāvēt savas tiesības. Obligāti ir jārisina tie jautājumi, kad cilvēks ir apmelots. Arī šādi precedenti kādam liks padomāt,” viņa saka.
Jurists Guntars Freijs laikrakstam “Alūksnes Ziņas” saistībā ar jautājumu par anonīmo komentāru aizliegumu teicis, ka “nevajadzētu aizliegt komentēt anonīmi, bet gan atrast citus veidus, kā risināt problēmu, piemēram, sīkāk reglamentēt datora IP adreses īpašnieka atbildību. Jau tagad anonīmie komentāri ir nosacīti anonīmi, jo katrai IP adresei ir savs dators, savukārt katram datoram savs lietotājs. Datora īpašniekam ir jāatbild par visiem izteikumiem, kas nākuši no viņa datora IP adreses. Arī tad, ja komentārus rakstījuši draugi, nevis pats”.
Par anonimitāti
Mediju eksperte Anda Rožukalne:
“Par anonimitāti strīdi ir bijuši vienmēr. Anonīmo komentāru svarīgākais iemesls ir komerciālais pamats medijiem, jo tiklīdz ir jāreģistrējas, samazinās ne tikai komentāru skaits, bet arī apmeklētāju skaits. Vienīgais, kas mazliet pierāda pretējo, ir tas, ka pēc Breivīka paveiktajām slepkavībām Norvēģijā visu lielāko avīžu portāli internetā nolēma likt reģistrēties, lai mazinātu naidu un varētu vieglāk kontrolēt naidīgas idejas. Norvēģi uzskata, ka tas bija pareizs lēmums, jo viņi zaudējuši samērā maz apmeklētāju, taču ieguvuši saturisko kvalitāti. Arī Latvijas portāli par to regulāri domā un investē komentāru cenzēšanā. Ir veidotas pat speciālas programmatūras, bet tik un tā nepieciešami cilvēki, kas saprot, kas tur ir rakstīts. Savukārt tie ir papildu izdevumi un ārkārtīgi intensīvs darbs.”
