Vējainais 18.novembra vakars neatturēja simtiem gulbeniešu no došanās uz pilsētas vecāko dievnamu – 165 gadus veco Vecgulbenes luterāņu baznīcu -, kur notika Latvijas 90. dzimšanas dienai veltītais ekumeniskais dievkalpojums luterāņu draudzes mācītāja Māra Sarmas un katoļu draudzes priestera Vjačeslava Bogdanova vadībā.
Kopā sanākušie skandēja Latvijas valsts himnu un aizlūdza par savu valsti. Dievnamā bija silti, jo jau no paša rīta draudze gādāja par krāšņu kurināšanu.
Pēc dievkalpojuma aptuveni 60 cilvēku vēl kavējās pie baznīcai netālā pieminekļa – par Latvijas brīvību kritušajiem draudzes varoņiem. Pie pieminekļa stāvēja zemessargu godasardze. Pateicībā tiem, kas savas dzīvības ziedoja Latvijas neatkarībai, pie pieminekļa sagūla ziedi un iedegtās sveces. Svētku turpinājumā bija Gulbenes bērnu un jauniešu mākslinieciskās pašdarbības koncerts Vecgulbenes muižā. Koncertā uzstājās Gulbenes kultūras centra popgrupas “Mākonīši”, “Mākoņi” un “Pērlītes” (vadītāja Sandra Lipiņa), Gulbenes 2.vidusskolas koris (vadītājas Ligita Plešanova un Velga Voite) un popgrupa “Noskaņa” (vadītāja S.Lipiņa), Bērzu pamatskolas 1. līdz 2.klašu ansamblis (vadītāja Iveta Āboliņa) un 1. līdz 4.klašu ansamblis (vadītāja L.Plešanova), kā arī sporta deju grupa (vadītāja Sarmīte Ieleja) un koris (vadītāja Gundega Burka), Gulbenes vidusskolas duets – Lelde un Linda (vadītāja Sarmīte Semjonova). “Īpašu paldies vēlamies sacīt Vecgulbenes muižas saimniekiem par rūpēm un sirsnīgo uzņemšanu,” ar “Dzirksteles” starpniecību saka koncerta vadītāja, Gulbenes kultūras centra darbiniece Inese Stalidzāne. Par godu Latvijas dzimšanas dienai notika arī krāšņs salūts.
Māris Sarma savā svētrunā atgādināja Baumaņu Kārļa sacerētās Latvijas valsts himnas “Dievs, svētī Latviju!” vārdus un skaidroja, ko Latvijas tautai nozīmē katrs no šiem trim vārdiem. Viņš aicināja klātesošos “dziļi pārdomāt katra vārda secību un nozīmi” un mācīties no šiem vārdiem.
Pirmais vārds ir – Dievs. “Neviena partija, neviena valdība nespēj nodrošināt valstij to, ko spēj Dievs. Tā ir Dieva svētība,” atgādināja mācītājs. Viņš pauda, ka “šajos trijos vārdos kā trīs zvaigznēs mēs varam saprast: ja mums nav Dieva, nav svētības, tad nav iespējama Latvijas pastāvēšana”. M.Sarma sacīja, ka Latvija nav tikai gabaliņš zemes ar ezeriem un mežiem, ko mīlēt un pārdot. Viņš vaicāja, vai Latvija šodien mums nozīmē to pašu, ko mūsu vectēviem, kas kopa laukus un cēla baznīcas. “Es domāju, ka Latvija sākas no idejas, kas saista cilvēku sirdis. Tā ir mūsu pilsēta, mūsu ģimenes,” teica M.Sarma.
Priesteris Vjačeslavs Bogdanovs pauda, ka valsts dzimšanas dienā cilvēki ir nākuši uz baznīcu, līdzi nesot pagājušā gadsimta krustu. “Šis rēgs, šīs sāpes, šīs ciešanas, cauri kurām vajadzēja iziet visai mūsu tautai, mūsu valstij – šis krusts pamazām ir pārveidojies par augšāmcelšanās zīmi,” sacīja V.Bogdanovs.
“Domājot par Latviju, par to, kādu ceļu tā ies, ir jādomā, kādu ceļu ejam mēs paši – ar vai bez Dieva, kas dod svētību visam. Ko mēs šodien sējam, to mēs rīt noteikti pļausim,” sacīja M.Sarma. Kā pierādījumu Dieva spēkam mācītājs minēja faktu: “Dieva priekšā vairs nepastāv pasaules dižākā vergturu impērija – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība).” Mācītājs atgādināja, ka tautai ir svarīgi mācēt lūgt Dievu arī tad, kad ienaidnieks ir tālu no valsts robežām. Un lai tas tā arī paliek. “Ja mēs mīlam Latviju, mums nāksies mīlēt arī Dievu. To mums māca Latvijas himna. 90 gadi ir bijis pietiekami ilgs laiks, lai saprastu, kas ir kas. Bet varbūt vajag vēl 90 gadus,” sacīja M.Sarma.
