Ceturtdien, 11.septembrī, vakara dievkalpojumā Gulbenes katoļu baznīcā apmēram 30 ticīgie aizlūdza par bojā gājušajiem pirms diviem gadiem ASV notikušajos terora aktos.
Ceturtdien, 11.septembrī, vakara dievkalpojumā Gulbenes katoļu baznīcā apmēram 30 ticīgie aizlūdza par bojā gājušajiem pirms diviem gadiem ASV notikušajos terora aktos, par viņu ģimenēm, kas smagi pārcieš tuvinieku zaudējumu, un par visiem vardarbīgā nāvē mirušajiem, par viņu dvēseļu šķīstīšanu. Dievkalpojumu vadīja priesteris Modris Lācis.
Priesteris, uzrunājot draudzi, pauda, ka nereti cilvēks vēršas pie Dieva ar jautājumu: “Par ko jācieš nevainīgiem cilvēkiem?” Tā nav Dieva nežēlastība, bet cilvēku brīva griba ļauties dusmām. Priesteris uzsvēra, ka Dievs ir žēlsirdīgs, mācot mūs būt lēnprātīgiem. “Lēnprātība ir pretstats dusmām. Iekarsuši dusmās mēs rīkojamies tā, it kā nebūtu radīti pēc Dieva līdzības,” sacīja M.Lācis. Viņš skaidroja, ka arī terorisms ir neapvaldītu dusmu izpausme, kas negaidīti var izpausties vienā mirklī. Tāpēc ir jālūdz arī par teroristiem, lai Dievs apskaidro viņu dvēseles un dod skaidru saprātu. Priesteris mudināja aizlūgt arī par mūsu valsts un citu valstu vadītājiem, kuru rokās ir tautu likteņi, par viņu lēnprātību.
Kristieši nepilnu stundu dziļā nopietnībā ieklausījās Bībeles rakstos un priestera teiktajā.
M.Lācis laikrakstam saka, ka nelaimes māca cilvēku Dieva priekšā pieņemt ciešanas un apzināties, ka uz zemes dzīve ir laicīga. Bet tā ir jādzīvo tā, lai mazinātu ļaunumu pasaulē.Taču vienlaikus cilvēkam sevi jāsagatavo aiziešanai, jāapzinās, ka īstās mājas ir debesīs.
Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Gulbenes brigādē ceturtdien ar klusuma brīdi pieminēja 2001.gada 11.septembra upuru un, dienesta pienākumu pildot, bojā gājušo ASV ugunsdzēsēju piemiņu. Par to laikrakstu informē VUGD Gulbenes brigādes komandiera vietnieks Andrejs Andževs.
Gulbenes Bērzu pamatskolā, kā informē skolotāja Astrīda Bistere, ceturtdien pedagogi ar audzēkņiem pārrunāja ne tikai pirms diviem gadiem notikušo ASV traģēdiju, bet arī gadījumu, kad slimnīcā pēc atentātā gūtajiem ievainojumiem mira Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda. Notikušo vardarbību politiķi saista ar pretdarbību svētdien gaidāmajam referendumam par Zviedrijas pievienošanos eiro valūtas zonai.
