Pašā Rīgas centrā atrodas brīnišķīgs muzejs, kuru iesaku apmeklēt ikvienam. Tas ir Latvijas Dabas muzejs, kurš ir vecākais kompleksais dabaszinātņu muzejs Baltijā un lielākā kompleksā dabas bagātību krātuve Latvijā. 1845.gadā Rīgas baltvācu inteliģences pārstāvji nodibināja Dabaspētnieku biedrību ar muzeju un bibliotēku. Muzejs sāka veidoties ar pašu dibinātāju dāvinātajām kolekcijām. Kopš 1999.gada muzejs ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā. Muzeja darbinieki vāc un glabā Latvijas un pasaules dabas kolekcijas, veic muzeja krājuma zinātnisko izpēti, veido dažādas ekspozīcijas un izstādes.
Nebiju iedomājusies, ka šis muzejs ir tik interesants, informatīvs un mūsdienīgs. Visos piecos stāvos ir, ko redzēt, turklāt viss ir tik interesanti pasniegts! Daudz ko var izmēģināt praksē, piemēram, uzkāpjot uz vibrogrīdas un atbildot uz jautājumiem par zemestrīcēm, var izjust noteikta stipruma zemestrīci; pēc pēdām un barošanās vietas noteikt dzīvnieku; nospiežot pogu, noteikt kartē, kur dzīvo konkrētie dzīvnieki; no kā sastāv putna spalva; pataustīt dūnas; “izveidot” ķemmes-bedrīšu (šī tehnika Latvijā parādījusies vairāk nekā pirms 5000 gadu, podus veidoja ar rokām, nevis uz ripas) keramikas podu; uzzināt, kas ir taksidermija un kā top izbāznis; kādi augi liecina par tīru ezera ūdeni un kādi par piesārņotu utt. Ūdens aprites cikla atspoguļošanai ir uzbūvēts vesels modelis, kas uzskatāmi parāda atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu: HES, vēja ģenerators, saules baterijas.
Vesels stāvs veltīts Latvijas putniem, kur var redzēt gan lielus, gan mazus putnus, kā arī izlasīt par viņiem informāciju uz īpašām koka planšetēm, kas paslēptas soliņos. Tāpat var uzzināt, kā un kāpēc tiek gredzenoti putni, kas ir ligzdbēgļi un ligzdguļi, kādas mēdz būt ligzdas un ar ko barot putnus. Izrādās, tieši gulbjiem ziemā dod baltmaizi, bet vasarā to vienkārši nav vajadzības darīt. Tā ka nav taisnība, ka gulbjus nedrīkst barot ar baltmaizi! Bet meža pīlēm bez baltmaizes vēl var dot labības graudus, biezas putras, ozolzīles un sasmalcinātus vārītus kartupeļus.
Tāpat pārsteigs arī kukaiņu un tauriņu ekspozīcija, kurā var aplūkot gan Ginesa rekorda eksemplārus, gan parazītus, gan lielas un mazas vaboles.
Ekspozīcijā par vides aizsardzības problēmām var iepazīties ar ekoloģijas pamatjautājumiem, uzzināt par fotosintēzes procesu dienā un naktī, noskaidrot un izprast, kā mijiedarbojas organismi un kāda nozīme dabā ir barības ķēdei, tiesa, aplūkojot barības ķēdi, kļuva mazliet neomulīgi… Vēl uzskatāmā interaktīvā modelī var uzzināt par alternatīvās enerģijas veidiem, bet stereoskopā ieraudzīt augu un sēņu trīsdimensiju attēlus.
Var uzskatāmi izsekot līdzi cilvēka evolūcijai, kur redzams, ka senatnē cilvēki bijuši gara auguma, pēc tam kļuvuši mazāki, bet tagad atkal vērojama tendence stiepties garumā. Acīmredzot zināmā mērā to nosaka arī tas, ko mēs lietojam uzturā. Izrādās, ka no 5. līdz 10.gadsimtam uzturā lietoja miežus, rudzus, pundurkviešus, pupas un raibus zirņus. Pārējais nācis klāt vēlāk. Atbilstoši cilvēka evolūcijai redzami arī dažādi priekšmeti, piemēram, darbarīki, kauli, skeleti, galvaskausi, skulpturālie portreti.
Paleontoloģijas ekspozīcijā “Zemes un biosfēras evolūcija” vitrīnās uz grīdas redzamas devona perioda dīvainās zivis, kuru lielākā daļa atrasta Latvijas iežos, kas veidojušies pirms 360-410 miljoniem gadu. Bet sienu vitrīnās var nobīties no dažāda izmēra izmirušajiem rāpuļiem. Var tikai brīnīties un priecāties, ka mūsdienās tomēr tādi giganti nevar apdraudēt.
Šobrīd muzejā tiek veidota jauna mineraloģijas ekspozīcija, tāpēc kopš 2014.gada pirmajā stāvā var aplūkot pagaidu minerālu ekspozīciju, kurā ir vairāk nekā 400 minerāli no visas pasaules. Izrādās, šobrīd pasaulē ir zināmi apmēram 3000 minerālu, bet to nosaukumu skaits, ņemot vērā dažādus minerālu paveidus, pārsniedz 5000. Dabā plašāk izplatīti ir tikai aptuveni 300 minerālu.
Līdz 25.martam muzejā var aplūkot izstādi „Zvīņu spoguļos” par Latvijas saldūdeņos sastopamajām zivīm un to dzīvesveidu, bet līdz 8.aprīlim redzama skolēnu akvareļu izstāde “Eiropas zuša ceļojums”.
Kopš 2000.gada viena no iemīļotākajām Dabas muzeja aktivitātēm ir gada dzīvnieka pasludināšana. Arī šogad Dabas muzeja speciālisti aicina ikvienu izteikt savu viedokli un kopīgi izvēlēties, kuram zvēram šis tituls tiks piešķirts 2018.gadā. Balsot var līdz 28.decembrim (ieskaitot) muzejā vai internetā “http://ej.uz/gada_dzivnieks_2018”.
Lai Dabas muzeja ekspozīciju apskatītu kārtīgi, protams, nepietiek tikai ar pāris stundām, bet domāju, ka pat vienas dienas ir par maz. Noteikti muzejā iegriezīšot vēl ne reizi vien, jo parādās arī jaunas ekspozīcijas un izstādes.
