Rajona pagastos lauku iedzīvotāji joprojām bažīgi seko ūdens daudzumam akās, jo kopš karstās un sausās vasaras tas nesasniedz sākotnējo līmeni.
Rajona pagastos lauku iedzīvotāji joprojām bažīgi seko ūdens daudzumam akās, jo kopš karstās un sausās vasaras tas nesasniedz sākotnējo līmeni. Vairāki piemājas saimniecību īpašnieki, kas aprūpē vienu, divas vai vairāk govis domā, ka lopus vajadzēs likvidēt nepietiekamā ūdens daudzuma dēļ, jo tā piegāde ar cisternām maksā dārgi.
“Uz neliela pakalna uzcēlām māju un izrakām aku, bet kolhoza laikā apkārtējos laukus meliorēja un akā strauji samazinājās ūdens daudzums. Ar katru gadu tā palika aizvien mazāk, tāpēc tagad pēc ūdens eju uz nelielu avotiņu mežmalā. Visu vasaru pēc ūdens gāju arī uz viesu māju “Ainavas”,” stāsta 85 gadus vecā Galgauskas pagasta “Pīlādžu” mājas saimniece Jevgēnija Hauka. Viņa pēc ūdens katru dienu dodas vismaz piecas reizes, lai ar nēšiem divos nelielos spaiņos to nestu vairāk nekā 200 metrus. Kad arī kaimiņiem akās pietrūcis ūdens, viņa izstaigājusi visu tuvējo mežu, lai sameklētu ūdeni. “Man nav liela saimniecība – kaza un vistas, bet arī viņiem vajag dzert. Tējā jāvāra, trauki un drēbes jāmazgā. Arī vannā jāiet. Tad nu nesu, kamēr pietrūkst spēka,” stāsta J.Hauka.
Arī “Upenieku” māju saimniece Aina Puķīte vedina raudzīt, cik grodos vēl turas ūdens dziļajā akā.
“Lai neļautu akai izkalst, rudenī ūdeni atveda ar ugunsdzēsēju automašīnu un iepludināja akā, bet pēc dažām dienām tas atkal pazuda. Savādi, ka tas notika nevis vasarā, bet rudenī. Ja tagad, kamēr nav uznācis sals, nebūs lietus, ziemā akā ūdens nebūs un vajadzēs likvidēt lopus,” stāsta A.Puķīte. Ūdens nepietiekamību akās viņa skaidro ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem un to, ka uz upēm izbūvētas mazās spēkstacijas, kas izjauc dabisko ūdens apgādi.
“Domāju, ka ar katru gadu ūdens problēmas palielināsies. Kūtī man ir govs, tele un cūka, kas arī ziemā grib dzert. Ja ūdens akā nebūs, lopus likvidēšu. Man pensija ir 71 lats. Parēķināju, ka nav izdevīgi ar mucām vest ūdeni un gāzt akā. Tas izmaksā pārāk dārgi. Visapkārt ir auglīgas pļavas un tīrumi, tāpēc varu lopus neturēt, bet pievērsties kam citam, jo šobrīd laukos nekas nerentējas,” prāto A.Puķīte. Būdama lauksaimniecības speciāliste, viņa domā, ka šī gada klimatiskie apstākļi ir īpatnēji, tāpēc grūti paredzēt, kāda būs gaidāmā ziema un nākamā vasara.
“Pārliekā vasaras sausuma dēļ augsne nav paspējusi atgūt vajadzīgo mitrumu, tāpēc lielā augstumā var ciest arī augļu koki un krūmi,” spriež saimniece. Viņa iztīrījusi meliorācijas sistēmas apkārtējās kontrolakas, bet ūdens šobrīd ir tikai vienā no tām.
Sinoptiķi domā, ka satraukumam par ūdens trūkumu akās nav pamata, jo kopš 1.novembra līdz šodienai tikai divās dienās nav bijis nokrišņu. Katru dienu tie ir no 3,5 līdz 5 milimetriem. “Dabā viss ir līdzsvarā un nekas nekur nepazūd. Ja vasara bija sausa un karsta, tad rudenī ātri vien uzkrita sniegs, tas nokusa un sāka līt. Grūti prognozēt, kāda būs ziema, bet ir pamats domāt, ka tajā mitruma pietiks,” uzskata Gulbenes meteoroloģiskās stacijas vadītāja Rudīte Vaice.
