Lai pievērstu sabiedrības un atbildīgo lēmumu pieņēmēju uzmanību straujai C hepatīta vīrusa izplatībai Latvijā, četrās vietās Rīgā tiks uzstādīta īpaša instalācija no lellēm „Šis ir stāsts par dzīvību”. Lelles un tām pievienotie patiesie dzīvesstāsti vēstīs par to, kā cilvēki ir inficējušies ar C hepatītu, kā ar to sadzīvo un kādas tam ir sekas. Šādu iniciatīvu Hepatīta biedrība uzsāk ar mērķi piesaistīt atbalstītājus parakstu vākšanai portālā “www.manabalss.lv”, lai panāktu, ka valsts C hepatīta slimniekiem kompensē ārstēšanos 100 % apjomā. Parakstu vākšanu biedrība uzsāka, jo aptuveni puse no tiem, kuri ir inficējušies ar C hepatītu, ārstēšanos nevar atļauties. Instalācijā lasāmo dzīvesstāstu pamatā ir reālu C hepatīta slimnieku stāsti. Pirmajā instalācijā pie Saeimas nama attēlots vienas ģimenes stāsts.
Hepatīts C piezogas klusi, nemanāmi, un dažkārt cilvēks ar to dzīvo daudzus gadus, līdz smagā slimība tiek atklāta, taču tad ārstēšana jau var izrādīties novēlota. Latvijā ar C hepatītu inficēts katrs 53. iedzīvotājs, kas ES ir viens no augstākajiem rādītājiem. Ja slimība netiek ārstēta, var attīstīties aknu ciroze un aknu vēzis. Tādēļ ļoti būtiski sekot līdzi savai veselībai, regulāri nodot asins analīzes un dzīvot droši.
Šokējoši!
Hepatīta biedrības vadītāja Olita Mengote hepatīta C statistiku Latvijā uzskata par šokējošu. Šā gada laikā katru mēnesi tiek reģistrēts apmēram 100 jaunu pacientu. «Latvijas Infektoloģijas centra apkopotie dati liecina, ka Latvijā C hepatīta vīrusu nēsā aptuveni 1,7 procenti iedzīvotāju, kas ir apmēram 40 tūkstoši inficēto. Saslimstība izplatās ļoti strauji, jo šogad sešos mēnešos atklāti jau 663 jauni C hepatīta pacienti, un tas jau kļūst biedējoši,» pārliecināta O.Mengote.
Pacientu vidējais vecums ir 35 gadi, un O.Mengote atgādina, ka bieži vien tie nebūt nav cilvēki no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm vai personas ar nepareizu dzīvesveidu. Starp viņiem ir arī inteliģenti, labi atalgoti cilvēki – ārsti, mūziķi, studenti, skolotāji.
Jāsadzīvo visu mūžu
Latvijā C hepatītu pirmajiem pacientiem atklāja vien deviņdesmitajos gados, un no tā laika vīruss izplatās platiem soļiem. Hepatīts ir lielākais aknu ienaidnieks. Aknu iekaisumu var ierosināt dažādi vīrusi – A, B, D, C, taču tiem visiem ir kopīgs mērķis – bojāt aknu šūnas. C vīruss izplatās ar asinīm un vairojas tikai šūnu iekšpusē. O.Mengote skaidro: ja C vīruss reiz iegūts, aknām ar tā klātbūtni būs jāsadzīvo visu mūžu. Tomēr ārstējoties vīrusa vairošanos iespējams apturēt, un cilvēks var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Tādā gadījumā vīruss neko postošu aknām nenodara, tas arī nerada iekaisuma procesu, un aknu šūnas nesabrūk. Ja šūnas nesairst, to vietā neveidojas irdenie saistaudi, kas veicina cirozi un aknu vēzi.
«Diemžēl cilvēki pārāk maz zina par šo saslimšanu. Mūsu veiktajā pētījumā secinājām, ka 75 procenti respondentu par C hepatītu nezina neko, 10 procenti uzskata, ka tā ir netīro roku slimība, un tikai 12 procentu zināja visu būtiskāko par šo slimību – kā to iegūst un kā pasargāties,» stāsta O.Mengote.
Dzīvo nejūtot
C hepatītu «uz aci» noteikt ir ļoti grūti, jo tikai retos gadījumos slimība sevi atmasko ar simptomiem. Visbiežāk to nav. Varētu būt neliels nogurums, bet arī ne vienmēr. C vīruss ir tik viltīgs, ka, nokļūstot aknās, tikai piecos procentos gadījumu tas rada akūtu aknu iekaisumu – parasti tas izpaužas līdzīgi tā dēvētajai dzeltenajai slimībai jeb Botkinam – ar dzelti acu ābolos, drudzi, nepatiku pret ēdienu, uzpūstu vēderu, sāpēm labajā paribē. Šie pacienti nonāk slimnīcā, kur tiek noskaidrots infekcijas izraisītājs un sākta atbilstoša terapija.
«Vairums pacientu par saslimšanu uzzina nejauši, piemēram, nododot asinis, topošās māmiņas grūtniecības izmeklējumos, cilvēki pirms operācijām un tamlīdzīgi. 95 procenti pacientu ar slimību dzīvo, to nejūtot, tā klusi vairojas aknās, un asinīs to atrod nejauši,» skaidro O.Mengote.
Vairums izārstējas
Ja vīruss tomēr ir, obligāti nepieciešama ārstēšanās. Latvijā ir apmēram 10 – 15 tūkstoši cilvēku, kam šis vīruss radījis izmaiņas aknu audos. «C hepatītam ir trīs smaguma formas – pirmā, otrā un trešā atkarībā no tā, cik nopietns ir aknu bojājums. Vissmagākā ir pirmā, kad ārstēšanās ilgst līdz pat gadam. Nākamās divas – attiecīgi no četriem līdz sešiem mēnešiem. To ietekmē vīrusa koncentrācija,» skaidro biedrības vadītāja un piebilst, ka 82 procentiem pacientu C hepatīta attīstība ārstniecības procesā tiek apturēta.
Šīs slimības ārstēšana ir ne tikai ilgstoša, bet arī ļoti dārga – gadā tie ir aptuveni desmit tūkstoši latu. No pagājušā gada panākts, ka valsts medikamentu iegādi kompensē 75 procentu apmērā, bet vienalga no pacienta maciņiem ik mēnesi par zālēm nepieciešams maksāt ap 200 latu, skaidro O.Mengote. Tāpēc biedrība turpina cīnīties par simtprocentīgu medikamentu kompensāciju. Viņa stāsta, ka visās citās ES valstīs C hepatīta ārstēšana tiek kompensēta pilnībā no valsts budžeta. «Protams, ir pacienti, kas finansējuma dēļ nevar atļauties ārstēties, taču tādu gadījumu ir maz, cilvēki tomēr saprot šīs slimības nopietnību un meklē risinājumus – brauc pelnīt uz ārzemēm un tad atpakaļ uz Latviju ārstēties. Citiem palīdz radinieki. Vēlos atgādināt, ka vēl šogad iedzīvotājiem ar trūcīgā statusu, ja ģimenē ikmēneša vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 90 latu, C hepatītu iespējams ārstēt bez maksas – visus izdevumus sedz ES,» uzsver O.Mengote.
Apkārtējie nesaprot
Hepatīta biedrība apvieno cilvēkus, kas veiksmīgi pārslimojuši šo slimību. Pēc padoma biedrībā vēršas arī tie, kuri līdz ārstēšanās brīdim vēl nav nonākuši: jautā, meklē palīdzību, sūdz savu sāpi. «Liela problēma ir sabiedrības attieksme un neinformētība par šo saslimšanu. Kāds puisis no Liepājas stāstīja, ka slimības dēļ no viņa novērsušies draugi, izvairās paziņas un radinieki, un tāds viņš nav vienīgais. Jāatceras, ka C hepatītu nevar ne ieelpot, ne «apēst», ne iegūt, runājot vai paspiežot roku. Vīruss ir asinīs, tāpēc tas ir bīstams tikai ar asinīm, un citādi inficēties nevar,» atgādina O.Mengote.
Hepatīta biedrība to savu biedru vidū, kuri jau ir izārstējušies, veica aptauju, kurā noskaidroja, kā, viņuprāt, inficējušies. «Lielākā daļa ir pārliecināti, ka hepatītu ieguvuši ar medicīniskajām manipulācijām – operāciju laikā, pie zobārsta, arī skaistumkopšanā – pie manikīra, frizētavā, tetovējoties,» stāsta biedrības vadītāja.
Dzimumceļā C hepatītu iegūst ļoti reti, bet ir jāpiesargās, ievērojot visus drošības pasākumus.
Laiks pārbaudīties
Kā panākt, lai cilvēki pārbaudītos? Vairāk par slimību jārunā, jāskaidro, jāatgādina, spriež O.Mengote. Ļoti liels īpatsvars inficēto vīrusu C ieguvuši, izmantojot zobārstniecības un skaistumkopšanas pakalpojumus. C vīruss ir diezgan jutīgs pret dezinfekcijas šķīdumiem, un, ja vienmēr instrumenti tiktu pareizi un rūpīgi dezinficēti, izmantoti vienreizlietojamie materiāli, statistika nebūtu tik bēdīga.
«Cilvēki, kas veic dezinfekciju, strādā pavirši. Ja dezinfekcija netiek veikta precīzi, tai ir nulles vērtība. Tāpēc aktīviem jābūt pašiem cilvēkiem un vismaz reizi gadā jānodod asinsanalīze uz C hepatītu. Esam runājuši ar ģimenes ārstiem, lai arī viņi ir aktīvāki un mudina pacientus vismaz reizi gadā veikt analīzes. Diemžēl ģimenes ārstu atsaucība ir gaužām niecīga – vairums mūsu aicinājumu vienkārši ignorē,» secina O.Mengote.
Asins analīze, lai pacients pārliecinātos, vai nesirgst ar C hepatītu, izmaksā vidēji piecus latus, un reizi gadā to vajadzētu atļauties katram iedzīvotājam. C hepatīts ir ļoti lēni progresējoša infekcija, un, lai izveidotos neatgriezeniski bojājumi aknās, vajag vairākus gadu desmitus. Tomēr jebkurā gadījumā 82 procentos gadījumu cilvēki izārstējas pat tad, ja sākusies ciroze. Ja pacientam jau diagnosticēta aknu ciroze, par dzīves kvalitāti vairs nevar būt ne runas.
