Joprojām cer, ka iestāsies arī siena laiks
Gar tīrumu malām jau rindojas zaļās masas ruloni un strauji pildās skābbarības bedres. Novada zemnieki vērtē, ka pļavās un ganībās šogad zāles zelmenis ir labs. Pagaidām nepastāvīgie laika apstākļi traucē vienīgi siena sagatavošanu.
Jau maija priekšpēdējā nedēļā lopbarības sagatavošanas tehnika sāka ducināt Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības „Lācīši” pļavās. „Šogad zāle aug ļoti labi. Problēmas rada tikai tās savākšana, jo pļavas ir pielijušas un smagā tehnika grimst. Jau maija beigās ielikām trīs skābbarības bedres, domājot par to, lai lopiem ziemā izbarotu kvalitatīvu lopbarību, jo tā ir laba izslaukuma garants. Ar katru dienu zāles kvalitāte zūd, tāpēc tie lauksaimnieki, kuri vēl tikai domā sākt gatavot lopbarību, īsto brīdi jau ir palaiduši garām. Arī siena laiks pagaidām vēl nav bijis. Domāju, ka tie lauksaimnieki, kuri strādā nopietni, daudzmaz jau ir paspējuši sagatavot lopbarību,” uzskata „Lācīšu” saimnieks Stanislavs Gžibovskis. Kopumā saimniecībā lopu ēdināšanai ziemas mēnešos kopumā ir jāsagatavo pieci tūkstoši tonnu dažāda veida lopbarības. „Iesējām arī 54 hektārus kukurūzas, kas tiks novākta rudenī. Pagaidām kukurūzai nav labvēlīgi laika apstākļi, bet laika prognozes sola, ka jūlijā un augustā laiks varbūt kļūs labāks. Šogad ir labi tas, ka būs iespējams iegūt trīs zāles ražas, ja pirmā zāle tika nopļauta laikus,” secina S.Gžibovskis.
Zemnieku saimniecības „Velēna” saimnieks Ilmārs Apsītis no Lizuma pagasta stāsta, ka jau maija beigās sarūpētas pirmās zaļās masas tonnas. „Kopumā būs jau aptuveni tūkstoš tonnu. Šogad zāle aug lieliski. Nevienu gadu tā tik ātri nav pāraugusi. Ceram sagādāt vēl vismaz tūkstoš tonnu lopbarības,” stāsta I.Apsītis.
Tirzas pagasta zemnieku saimniecības „Avotiņi” saimniece Ligita Zvirbule joko, ka zāle šogad augot tik strauji, ka bez govīm, zirga, ponija un kazām nākšoties audzēt bifeļus, kas palīdz šo zāli apēst. „Dažā vietā zelmenis sniedzas gandrīz jau pāri galvai. Pavasara sākumā šķita, ka tas šogad būs pavisam plāns, bet tagad ir pamatīgi saņēmies. Savā saimniecībā ar zāles ruļļu gatavošanu nenodarbojos, jo to man atsver burkāni un bietes. Ruļļu tīšana tomēr izmaksā pārāk dārgi. Vienā gadā tika nekvalitatīvi sarullēti 12 ruļļi un nācās izmest vējā 400 latu. Gatavosim tikai sienu. Pagaidām pacietīgi gaidām, kad nostabilizēsies laika apstākļi un tik bieži nelīs. Vajadzības pēc skābsiena manā saimniecībā nav,” stāsta L.Zvirbule.
Druvēniete Ingrīda Šteinberga stāsta, ka arī viņas dēla saimniecībā SIA „Gints 4” jau rindojoties aptuveni 200 skābsiena ruļli un pacietīgi tiekot gaidīts siena laiks, lai varētu sarūpēt atlikušo lopbarības daudzumu. „Jācer, ka siena laiks tomēr šogad reiz iestāsies,” bilst I.Šteinberga.
