Cilvēku, kas apmeklē “Lejas aptieku”, skatienu vispirms piesaista lielais klasiskās formas akvārijs, kurā bez steigas, it kā nekas nespētu traucēt, peld 4 sugu zivtiņas.
Cilvēku, kas apmeklē “Lejas aptieku”, skatienu vispirms piesaista lielais klasiskās formas akvārijs, kurā bez steigas, it kā nekas nespētu traucēt, peld 4 sugu zivtiņas.
Aptiekas vadītāja Vita Krūmiņa stāsta, ka ierīkot akvāriju pamudinājusi apmeklētāju sajūsma, kas bijusi vērojama jau tad, kad “Lejas aptieka” atradās Unibankas telpās.
“Priekštelpā uz galda bija novietots neliels apaļas formas akvārijs ar dažām zivtiņām. Turpat klientiem noteicām arteriālo asinsspiedienu un ievērojām, ka cilvēki vēro akvāriju un it kā nomierinās. Mainoties mājvietai, nolēmām, ka nepieciešams ievērojami lielāks akvārijs. Tam bija arī piemērota vieta,” stāsta Vita.
Aptiekas darbinieces ievērojušas un mazuļu māmiņas atzinušas, ka tagad aptiekā ir vieglāk iepirkties, jo bērni ar interesi vēro zivtiņas. Viens otrs pat negribot doties prom. Tomēr lielā akvārija kopšana un spuraino iemītnieku barošana neesot ne viegla, ne lēta.
Akvāriju “Lejas aptiekā” ierīkot palīdzējušas veterinārās aptiekas “Pie Ilzes” darbinieces. Viņas arī konsultē par zivīm un katru nedēļu ienākot apraudzīt akvāriju. Reizi mēnesī veterinārās speciālistes akvāriju tīrot un mainot ūdeni.
Akvārijā labi sadzīvo samiņi, skalārijas, gurami un papagaiļzivtiņas, bet pa apakšu saimnieko divi sanitāri – gliemeži. Izrādās, ka ir jāzina, kādu sugu zivis drīkst likt vienā akvārijā, pretējā gadījumā cita citu apēdīs.
Jābaro noteiktā ritmā
“Nav tā, ka tad, kad mums ienāk prātā pabarot zivtiņas, to darām. Rūpīgi jāseko, lai tās nepārbarotu, tāpēc lielās zivtiņas barojam ar speciālo tām domāto barību no rīta un vakarā, bet samiņiem ir cits barošanas ritms.
Sekojam, lai iemītniecēm netrūktu skābekļa. Neesam izņēmums, tāpat kā aptiekas klienti, arī pašas labprāt vērojam nesteidzīgo dzīves ritmu akvārijā,” saka V.Krūmiņa.
Kā cīnīties ar aļģēm akvārijā?
Aļģes zivju turētājiem sagādā visvairāk rūpes, jo zaļā masa savairojas ārkārtīgi ātri, īpaši tad, ja ūdeni apspīd pārāk daudz gaismas.
Visbiežāk tās ir aļģes, kas plānā slānī aug uz akvārija stikla. Tās nav kaitīgas, bet padara akvāriju vizuāli nepievilcīgu.
Lai atbrīvotos no aļģēm, iespējams izmantot dažādus rīkus, piemēram, var izmantot žiletes asmeni, ko iestiprina turētājā ar kātu.
Noderīgi būs arī divi spēcīgi magnēti. Vienu magnētu piestiprina akvārija iekšpusē, bet otru tur akvārija ārpusē pretī magnētam, kas atrodas iekšpusē, un pamazām slidina pa stiklu. Iekšējais magnēts slīd līdzi ārējam, notīrot no stikla aļģes.
Lielākas problēmas būs tad, ja akvārijs nebūs tīrīts un kopts pārāk ilgi, jo tad saradīsies citas aļģes: tā saucamā bārda, Vjetnamas otiņa, zaļās diegveida aļģes. Lai atbrīvotos no šīm, nāksies krietni nopūlēties. Pretējā gadījumā ies bojā ne tikai augi, bet arī zivtiņas.
Grunts un augi
Saldūdens akvārija gruntij piemērotākā ir rupjgraudainā upes smilts vai sīki oļi.
Grunti klāj 3 līdz 8 centimetru biezumā tā, lai pret akvārija priekšējo stiklu veidotos slīpums. Tas palīdzēs radīt perspektīvu un būs zemāka vieta, kur uzkrāties zivju barībai.
Var veidot arī terasveidīgu pacēlumu, ko nostiprināt palīdzēs oļi un akmentiņi.
Sīkgraudaina smilts gruntij neder, jo veicina organisko vielu uzkrāšanos un pūšanas produktu veidošanos. Grunts sablīvējumu iespējams novērst, akvārija dibenā zem smilšu kārtas novietojot oļus.
Lai ainava akvārijā būtu interesantāka, tās radīšanai iesaka izmantot koku saknes, zarus, mizas, siekstas, īpatnējas formas akmeņus, keramikas podiņus, aliņas un mājiņas zivīm. Jāatceras, ka koku saknes mīkstina ūdeni, bet marmora grunts palielina ūdens cietību.
Ūdensaugus iespējams iegādāties zooveikalos, piemēram, bliksas, kriptokorīnes, ehinodoru, sarkano rotalu, punduranūbiju, gigantisko higrofīlu, ričiju, adatu pameldru, parasto valisnēriju un citus.
Ja zivis paliek mājās
Ja uz dažām dienām aizbrauksiet ciemos un atstāsiet akvāriju bez uzraudzības, nekas ļauns nenotiks, īpaši, ja tas ir jau apdzīvots akvārijs, kurā uzkrājies zināms daudzums dabiskā organiskā materiāla, kas papildina zivju barības devu.
Ja akvārijā ir daudz augēdāju zivtiņu, tad var ar akmeni pie grunts piespiest salātu lapas. Tās ūdeni nesabojās, bet palīdzēs akvārijā esošajiem augiem sagaidīt saimnieka atgriešanos un netikt apēstiem.
Zooveikalos iespējams iegādāties arī automātisko barotavu, kas noteiktos laikos akvārijā iebērs noteiktu zivīm paredzētās barības devu.
***
Astoņi noteikumi
Ja esat iesācējs un plānojat akvārijā ielaist zivis, tad speciālisti iesaka izvēlēties visizturīgākās un vieglāk kopjamās. Tad, kad uzkrāta pieredze, var raudzīt pēc retāku sugu pārstāvēm.
Jo lielāks ir akvārija tilpums, jo vieglāk tajā uzturēt bioloģisko līdzsvaru. Akvārijs būs retāk jātīra un jāmaina ūdens. Optimālais akvārija tilpums ir 100 litru.
Akvāriju nevajag novietot tiešos saules staros, tad strauji savairojas zaļaļģes, bet vasarā nav iespējams saglabāt nemainīgu ūdens temperatūru, tā paaugstinās.
Lai akvārijā saglabātu bioloģisko līdzsvaru, pietiekamā daudzumā jābūt ūdensaugiem.
Lai ūdensaugi iespējami labāk iesakņotos, jāuzber biezāks grunts slānis. Ja tas ir tikai 1 vai 2 centimetri, augi neiesakņojas.
Ūdensaugi jāstāda tāpat kā dobē: mazākie – priekšplānā, garākie – aizmugurē, pretējā gadījumā tie cits citam traucēs un slikti augs.
Aplami uzskatīt, ka akvārijam jābūt apgaismotam augu diennakti bez pārtraukuma. Augiem un zivīm tāpat kā visai pārējai dzīvajai radībai nepieciešama ritmiska dienas un nakts maiņa.
Ūdensaugi akvārijā jākopj un jāierobežo, citādāk dabiskās izlases veidā akvāriju pārņems audzelīgākie un sākotnējo
15 sugu vietā paliks tikai dažas. Tas mainīs sākotnējo akvārija augu ainavu.
