Koku liktenis: jāizlemj nepārsteidzoties. Ozolu aleju Gulbenē, Brīvības ielā, ko veido 20 ozoli, šonedēļ novērtēja vairākas komisijas, lai pārliecinātos, kādi ir koki, vai tie visi ir nozāģējami, kā tas sākotnēji bija iecerēts.
Koku liktenis: jāizlemj nepārsteidzoties.
Ozolu aleju Gulbenē, Brīvības ielā, ko veido 20 ozoli, šonedēļ novērtēja vairākas komisijas, lai pārliecinātos, kādi ir koki, vai tie visi ir nozāģējami, kā tas sākotnēji bija iecerēts.
Pēc diskusijām, kurās piedalījās Madonas reģionālās Vides pārvaldes speciālisti, Gulbenes virsmežniecības pārstāvji, augu aizsardzības speciālisti, Gulbenes pilsētas domes labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte un pilsētas domes izpilddirektors Gvido Stucka, tika pieņemts lēmums nozāģēt tikai divus ozolus, kas ir pilnībā nokaltuši, bet pārējiem izgriezt sausos zarus, jo tie apdraud automašīnu un gājēju drošību.
Laikrakstā “Dzirkstele” izskanējusī informācija par iespējamo ozolu ciršanu radīja sabiedrības, atbildīgo iestāžu un speciālistu sašutumu. 17.aprīlī veco ozolu alejas (gar Brīvības ielu) ekspertīzi veica Latvijas Entomoloģijas biedrības speciālisti – Vaboļpētnieku apvienības priekšsēdētājs Dmitrijs Teļnovs, eksperte Kristīne Greķe un Madonas reģionālās Vides pārvaldes speciālists Jānis Lūkins. Viņi novērtēja platlapju koku – ozolu bioloģisko stāvokli un apzināja reto bezmugurkaulnieku sugas. Speciālisti atzina, ka teritorijā konstatētas vairākas ar Latvijas normatīvajiem aktiem aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas, piemēram, melnā praulvabole, ozolu kokurbis, marmora rožvabole un citas, tāpēc ozolu apsaimniekošanas laikā ir jānodrošina minēto sugu populācijas ilgstoša saglabāšana. Lai sabalansētu dabas aizsardzības un sociālās intereses, koku apzāģēšana vai nozāģēšana veicama sadarbībā ar dabas aizsardzības speciālistiem. Entomologu veiktās ozolu ekspertīzes rezultātā tika secināts, ka pilnībā nozāģējami tikai divi ozoli, pārējiem apzāģējami sausie zari, bet vasarā ozolu dobumos paredzēts veikt papildu pētījumus. Tikai viens no 20 ozoliem, kas atzīts par veselu koku, potenciāli apdraud blakusesošo dzīvojamo māju Brīvības ielā.
Entomoloģijas biedrības slēdzienam iebilda augu aizsardzības speciāliste Inita Sudraba, uzskatot, ka eksperts var noteikt, cik daudz ozolu dobumos ir šo kukaiņu, bet, ja ir strīds, cik ozolu nozāģēt, tad sertificētā laboratorijā pēc visām morfoloģiskajām pazīmēm jāpierāda konkrētā kukaiņa suga.
“Jābūt precīzam laboratoriskam testējumam, ar acs uzmešanu kukainim vien nepietiek,” uzskata I.Sudraba.
Ekologs Nikolajs Brīvība iesaka, ka nozāģējami divi ozoli, bet katru gadu jāseko to stāvoklim un jāizgriež sausie zari. Šo viedokli atbalsta arī Madonas reģionālās Vides pārvaldes speciālists Jānis Lūkins.
“Nākamajos gados rūpīgi jāizvērtē katrs ozols, lai lemtu par tā likteni,” bilst speciālists.
Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis Andis Caunītis stāsta, ka ozolu aleja ir vecākā šāda aleja Gulbenē un ir Vecgulbenes pils kompleksa sastāvdaļa.
“Aleju nozāģējot, zaudējam daļu no vēsturiskā kompleksa. Protams, ja ir bojāti ozoli, tie ir jānozāģē. Bīstami ir arī sausie ozolu zari, kas atrodas uz Brīvības ielas pusi, tāpēc tie jānozāģē. Negribu koku salīdzināt ar cilvēku, bet joprojām ir strīds par eitanāziju – vai ļaut pašam izvēlēties dzīvot, vai ne, bet kokam tādas izvēles nav, jo cilvēks ir klāt ar zāģi. Mums, mežsaimniekiem, mācīja katra koka vietā iestādīt trīs jaunus. Cilvēki mums pārmet, ka nevar pārāk aizrauties ar koku stādīšanu, bet tas, ko mūsu senči iestādījuši, ir rūpīgi jākopj, jo, lai koks izaugtu, ir vajadzīgi vismaz 20, 30 gadi,” saka A.Caunītis.
“Tas, ka būs tāds rezultāts, bija gaidāms, bet Gulbenes pilsētai nekad neko sliktu neesmu gribējusi. Varbūt pieļāvu kļūdu un ar ozolu aleju saistīto darbību vajadzēja sākt citādāk, bet, ja ir nolemts, ka jāzāģē divi ozoli un sausie zari, to arī darīsim,” saka pilsētas labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte.
