Domes administrācijas darbinieki esot cilvēki ar “zelta maliņām”, jo speciāli viņiem un lielākam viņu atalgojumam ir pielāgota algu noteikšanas sistēma. “Dzirkstelei” savu sašutumu e-pasta vēstulē par to pauž kāds Jānis Ozoliņš.
Novada domē algu noteikšanai esot izstrādātas mēnešalgu grupas – no 1. līdz 16. Taču divas mēnešalgu grupas – 13. un 14. – esot izveidotas dubultā. Viena 13. mēnešalgu grupa domāta pārvalžu un iestāžu vadītājiem, bet otra 13.grupa – domes darbiniekiem, nodaļu vadītājiem. Algu aprēķināšanā, salīdzinot abas 13. mēnešalgu grupas, par vienādu amatpersonas vērtējumu (no 5 līdz 10 ballēm) starpība varot veidot pat 250 eiro. Par šo situāciju īpaši nikni esot pagastu pārvalžu vadītāji, kuru darbs tiekot vērtēts kā zemāks hierarhijas sistēmā un tāpēc arī tiekot mazāk atalgots. Līdzīgi esot ar divām 14. mēnešalgas grupām, starp kurām atalgojuma atšķirība par vienādu amatpersonas darba vērtējumu varot būt pat līdz 267 eiro.
Katru darbinieku izvērtē iestādes vadītājs vai komisija
Divas 13. un divas 14. mēnešalgu grupas esot nepieciešamas, lai būtu iespējams izvērtēt novada domes kā vadošās iestādes darbinieku atalgojumu. “Lai varētu labāk saprast, minēšu vienkāršu piemēru. Lietvedis pagastā dara mazāku darba apjomu nekā lietvedis novada domē,” “Dzirkstelei” saka novada domes izpilddirektore Guna Švika. Viņa šajā sakarā skaidro, ka pašvaldības darbinieku atalgojuma noteikšanā tiek izmantota formula. Kādam tas liekoties sarežģīti, citam ne, taču pats princips novada pašvaldībā esot spēkā jau trīs gadus. Darbinieku vērtēšana esot ikgadēja, un tas nav pašu izdomājums, bet gan valstī noteikta vienota kārtība. Katru pašvaldības darbinieku izvērtē iestādes vadītājs. Savukārt iestāžu vadītājus, kuri pakļauti pašvaldības izpilddirektoram, vērtē komisija (izveidota ar novada pašvaldības vadītāja Andra Apinīša (“Reģionu alianse”)rīkojumu) G.Švikas vadībā. Vēl cita komisija paša A.Apinīša vadībā katru gadu no jauna izvērtē G.Švikas un A.Apinīša tiešā pakļautībā esošo pašvaldības iestāžu vadītājus.
Darbinieks parakstās, ka piekrīt mēnešalgas apmēram
Rakstiski līdz šim novada domei neviens šajā jautājumā pretenzijas nav izteicis – “Dzirkstelei” saka novada domes Administratīvi juridiskās nodaļas vadītāja Vita Kravale. Viņa norāda – domes administrācijas, iestāžu un struktūrvienību darbinieku mēnešalgas apmēru nosaka Atlīdzības likumā noteiktajā kārtībā saskaņā ar principiem, kurus ir definējusi valsts. Pašvaldībā amati klasificēti atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1075 „Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs”. Mēnešalgu grupas definē Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību” (kurā jau ir iestrādātas divas 13. un divas 14. mēnešalgas grupas). Ir vēl spēkā arī novada domes priekšsēdētāja apstiprināta kārtība. Taču būtiski arī, ka mēnešalgas apmērs tiek norādīts darba līgumā, kas noslēgts starp darba devēju un katru pašvaldības darbinieku. Mēnešalgas apmēra izmaiņu gadījumā darba līgumā tiek izdarīti attiecīgi grozījumi, kurus noformē rakstveidā un paraksta abas līgumslēdzēju puses atbilstoši Darba likumā noteiktajam.
Ir noteikti kritēriji
“Es neteiktu, ka tas amatu katalogs ir ideāls. Tie kritēriji… Viņi ir vairāk vai mazāk veiksmīgi izvēlēti, lai tā diferenciācija būtu. Lielā pagastā pārvaldnieks saņem vairāk, mazā – mazāk,” “Dzirkstelei” saka novada deputāts Gunārs Ciglis (LZS). V.Kravale piebilst, ka pašvaldībā ir noteikti kritēriji par to, kas ir maza, kas liela un kas ir vidēji liela pārvalde. Tas esot definēts instrukcijā. “Šo pielikumu gatavoja novada domes Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Lienīte Reinsone,” skaidro V.Kravale. A.Apinītis saka: “Tādas kā sūdzības mēs neesam saņēmuši. Loģiski, ka kādam nepatīk, jo šķiet, ka viņš ir visnozīmīgākais cilvēks novada domē un viņam nu noteikti jāpieliek pie algas. Un tam, kam pielikts pie algas, tas izdarīts netaisnīgi… Tā ir bijis visos laikos. Algas un prēmijas – tas ir viskarstākais jautājums. Vienmēr ir bijušas debates par to.”
Pie atalgojuma noteikšanas, piemēram, pilsētas un pagastu pārvalžu vadītājiem, tiekot ņemts vērā daudz faktoru: cik iedzīvotāju, cik liela teritorija, cik pašvaldības iestāžu ir tajā. “Sistēma pastāv! To, protams, var uzlabot. Pilnīgu sistēmu nav. Tomēr tā ir vienota sistēma, vienoti noteikumi, saskaņā ar kuriem katram iedala algu. Nav tā, ka nosaka pēc deguna, cik kuram pienākas,” akcentē A.Apinītis.
Grāmatvedības centralizācija un taupīšana, bāriņtiesas ienākumi
“Dzirksteles” lasītāji arī jautā, vai taisnība, ka pašvaldības grāmatvedības centralizācija nedod nekādu finanšu ietaupījumu. Atlaisto ir maz, vairumā gadījumu grāmatveži, kas agrāk sēdēja pagastu pārvaldēs, tagad sēž novada domē un saņemot pat lielāku algu nekā agrāk. A.Apinītis bilst: “Pamata doma ir nevis apvainot un atlaist darbiniekus, bet dabūt vienādu sistēmu visā novadā. Par kādu darbinieku ir kļuvis mazāk, bet tas nav pašmērķis. Mērķis ir vienādas uzskaites sistēmas radīšana. Vienkāršotas sistēmas radīšana! Un lai skaitļiem, kuri šobrīd tiek saņemti no katra pagasta, varētu ticēt! Lai tie būtu salīdzināmi un precīzi! Un lai būtu izdarāmi secinājumi!” Viņš skaidro, ka pašvaldībā grāmatveži it kā strādā pēc vienotas programmas, tomēr līdz šim bijis novērots, ka katrs darbinieks to izprot pa savam. “Vēl asāk šis jautājums pacēlās laikā, kad pašvaldībā pārbaudi sāka Valsts kontrole. Bija jāliek kopā pagastu skaitļi, bet visu laiku nācās saskarties ar nepareizībām,” klāsta A.Apinītis. Viņš arī norāda, ka drīzumā pašvaldībā mainīsies grāmatvedības programma. Bet Valsts kontrole pašvaldību baudīs vēl līdz nākamā gada janvārim.
Šoku sociālajos tīklos ir izraisījusi novada domes publiskotā informācija par bāriņtiesas darbiniecēm aprīlī izmaksāto atalgojumu. Tā apmēram astoņiem cilvēkiem svārstās no 1641 līdz pat 3176 eiro pēc nodokļu nomaksas (tātad ar nodokļiem šīs summas ir vēl lielākas). G.Švika skaidro, ka šajās summās ir iekļauta ne tikai katra darbinieka kārtējā alga, bet arī tā saucamais atlaišanas pabalsts. Lieta tāda, ka pirms vienotas novada bāriņtiesas izveides tika likvidētas iepriekšējās daudzās bāriņtiesas. To darbinieki faktiski tika atlaisti. Tikai daļa no viņiem pēc tam bija pieņemti no jauna darbā vienotajā bāriņtiesā. Novada pašvaldības praksē līdz šim nebija atlaišanas pabalsta izmaksāšanas darbiniekiem, kuri pēc reorganizācijas paliek strādāt. Taču Valsts kontrole norādījusi, ka šāds pabalsts tomēr ir jāizmaksā. Tāpēc tas ticis izdarīts.
