Amadeus Aurum Letī Mik Beau Monde ir astoņus mēnešus vecs dekoratīvās suņu šķirnes mopsis pārstāvis, kas kopš 1,2 mēnešu vecuma radis mīlošus saimniekus Gulbenē.
Amadeus Aurum Letī Mik Beau Monde ir astoņus mēnešus vecs dekoratīvās suņu šķirnes mopsis pārstāvis, kas kopš
1,2 mēnešu vecuma radis mīlošus saimniekus Gulbenē.
Septembrī dzīvnieks kopā ar saimnieku Albertu Strautiņu pirmo reizi divas dienas piedalījās Latvijas Kinologu asociācijas rīkotajā Starptautiskajā suņu izstādē Ķīpsalā. Mājās Amadeus atgriezās ar diviem diplomiem un ārzemju tiesnešu teicamu novērtējumu.
“Amadeus dekoratīvo šķirņu grupā savā kategorijā bija augumā vismazākais izstādes dalībnieks, bet visus pārbaudījumus izturēja godam. Sunim vajadzēja soļot pa apli un ļauties eksterjera (ārējā izskata) novērtējumam. Tiesneši atzina, ka Amadeus veidojas par teicamu šķirnes pārstāvi,” stāsta Alberts un sola, ka arī turpmāk vedīs suni uz izstādēm.
Saimnieks pārliecinājies, ka Amadeus apzinoties savu vērtību. Citādāk nevarot būt, jo mopšu šķirnes kucēni maksā dārgi. Alberts stāsta, ka suņi viņam bijuši vienmēr.
Iepriekšējo četrkājaino draugu slimības dēļ vajadzējis iemidzināt, tad Strautiņu ģimenē apzināta informācija par dažādām suņu šķirnēm, lai izvēlētos tīkamāko. Mopsis izraudzīts dzīvnieka dzīvespriecīgā un labsirdīgā rakstura, neizsīkstošās enerģijas un skaistās ārienes dēļ.
“Viņam ir tik izteiksmīgs melns purniņš, melnas ausis, lielas, nedaudz skumjas acis un bēšs kažoks. Manu un pārējo ģimenes locekļu laipnību un mīlestību Amadeus “nopērk” ar mīmiku. Viņš mēdz apsēsties pretim un, grozot un dažādi piešķiebjot galvu, dabū to, ko ir iekārojis. Galvenokārt tas notiek, kad mēs ēdam kaut ko smaržīgu un garšīgu, piemēram, desu. Ja dzīvnieks tā spēj raudzīties, nekas cits neatliek, kā viņa priekšā padoties,” stāsta saimnieks.
Maskavas čempiona pēctecis
Alberts joko, ka Amadeusa gadu skaitīšana neradīšot problēmas, jo suns dzimis 2003.gada 31.decembrī Siguldā. Viņa tēvs ir maskavietis, vairākkārtējs Maskavā rīkoto suņu izstāžu čempions, bet māte – bēšas krāsas mopsis Letīcija – mīt Latvijā. “Amadeusu varēju iegādāties tikai ar suņu audzētāju kluba “Favorīts” atļauju. Tagad esam šā kluba biedri. Dzīvniekam bija divas māsiņas, kas arī droši vien radušas mīlošus saimniekus. Kad kucēnu atvedām uz Gulbeni, viņš īpaši neskuma, bet ātri iejutās jaunajā mājvietā. Varbūt tāpēc, ka centāmies viņu nekad neatstāt vienu. Arī šobrīd Amadeusam patīk sabiedrība un viņam veltīta uzmanība,” stāsta Alberts, kurš Amadeusam ir mīļākais un visvairāk mājās gaidītais cilvēks. “Viņš ir mīlīgs pret visiem, bet mans vārds ir likums,” piebilst saimnieks, kurš uzņēmies dzīvnieka skološanu.
Paslēpes spēlē tuvējā mežā
Mājās Amadeus vislabāk jūtas uz viņam domātās sedziņas, kas uzklāta uz dīvāna. Viņš labprāt gulētu arī citur, bet ne viss ir atļauts pat tādam smukulītim. Vislabprātāk dzīvnieks jūtoties blakus Albertam ne tikai dzīvoklī, bet arī vieglajā automašīnā. Saimnieks stāsta, ka tas neesot atļauts un ceļu policistiem nepatiks, bet viņš nespējot aizliegt Amadeusam iekārtoties klēpī, kurš tūlīt priekšējās ķepas novietojot uz stūrē iemontētā skaņas signāla. Bieži vien pretim braucošo automašīnu vadītāju sejās redzams izbrīns, viņi esot neizpratnē par dīvaina izskata vadītāju, jo priekšējā automašīnas stiklā vispirms pamanot krunkaino dzīvnieka purniņu.
“Katru dienu mēs vakaros braucam uz tuvējo mežu, kur pavadām divas stundas, lai Amadeus varētu kārtīgi izkustēties. Viņam ārkārtīgi patīk mīkstās sūnas, kuras var plēst ar ķepām, satvert zobos, svaidīt pa gaisu un tamlīdzīgi. Mežā abi spēlējam paslēpes. Tiesa, es tieku sameklēts dažādu sekunžu laikā, bet Amadeusu man jāmeklē krietni ilgāk. Īpaši, ja viņš pieplacis gaišajām sūnām, kas piebirušas ar skujām, jo dzīvnieka kažoks ir īsts maskēšanās tērps,” stāsta Alberts.
Viņš ir izbrīnīts, ka suns labprātāk skrien uz to pusi, kur atskan atbalss, nevis uz to, kur atrodas saucējs. Kopīgi gadījies būt dabā, kad notikušas pīļu medības. Arī tad draiskulīgais Amadeus devies raudzīt, kādi izskatās šāvēji, nevis – kur nokritis nošautais putns.
Ziņkārīgs un sabiedrisks
“Amadeus ir sabiedrisks dzīvnieks, kad ejam pastaigāties, viņš labprāt izrāda interesi par citiem četrkājainajiem radījumiem un ir atsaucīgs visiem, kas viņu uzrunā. Arī tad, kad kāds ver dzīvokļa durvis, viņš ierejas, lai sasveicinātos un atgādinātu, ka šajās mājās ir kārtīgs sargs. Pret ciemiņiem Amadeus izturas ar pieklājīgu cieņu,” stāsta Alberts un piebilst, ka līdz šim mopsis uzvedies saudzīgi pret saimniekiem piederošām lietām, nekas nav cietis no suņuka asajiem zobiem. Tā vietā, lai sagrauztu čību vai kurpi, Amadeus labprātāk spēlējoties ar viņam paredzētajām rotaļlietām – bumbiņām, mīkstiem zaķiem, lāčiem un citām. Ja viss apnīkot, viņš dodoties kādu brīdi nosnausties, īpaši pēc pastaigām mežā, kad miegs Amadeusu pievarējot jau pulksten deviņos vakarā.
Nepretojas “tehniskajai” apskatei
Ik pēc divām nedēļām Alberts ved Amadeusu pie veterinārārstes Elitas Lesiņas, lai, kā pats joko, mopsim veiktu “tehnisko apskati”. Dzīvnieks jau esot ielāgojis, kur atrodas veterinārā aptieka, tāpēc labprātāk raujoties uz to Rīgas ielas pusi, kur atrodas zivju veikals. Arī tad, kad Elita grasoties ķerties pie ausu tīrīšanas, Amadeuss vispirms izmēģinot dažādus pielabināšanās variantus, piegrūzdams miklo purnu te pie veterinārārstes vaiga un kakla, te nolaizīdams rokas. Arī nagu griešana Amadeusam nešķiet patīkama procedūra.
Alberts izpētījis, ka mopša mūža ilgums esot apmēram desmit gadi, bet labos apstākļos tas spējot nodzīvot ilgāk. “Darām visu, lai dzīvnieks pie mums justos labi. Barojam ar specializēto suņiem domāto barību. Tikai dažkārt kapitulējam viņa priekšā un atvēlam kādu desas gabaliņu vai vistas gaļas šķēli. Labi, ka Amadeusam negaršo saldumi, citādāk atļautu nogaršot arī tos,” atzīstas Alberts.
Viņš stāsta, ka mēnesī divas reizes suņuku ceļot vannā, lai mazgātu ar speciālu šampūnu un rūpīgi izsukātu. Tiesa, sukāšana esot regulāra ikdienas procedūra un ādas masāža. “Amadeus ir ģimenes loceklis, tā pret viņu arī izturamies. Ceru, ka pēc diviem gadiem mums izdosies viņam sameklēt labu draudzeni,” saka A.Strautiņš.
***
Vizītkarte
– Vārds: Mopsis Amadeus Aurum Letī – Mik Beau Monde.
– Dzimis: 2003.gada 31.decembrī.
– Tēvs: B – Moscow Playboy Mischa.
– Māte: Lauviņas Letīcija Olim – Niki.
– Dzimtā sastopamie vārdi: Royal Face Šorsik, Gledis, Niki Gabsini, Olimpia un citi.
– Saimnieks: Alberts Strautiņš.
***
Fakti par mopsi
– Mopsis ir lielo mastifveidīgo suņu miniatūra kopija. Galva liela, apaļa, ar buldogiem raksturīgu “saplacinātu” purnu. Spēcīga muskulatūra. Uz pieres izteiktas rievas. Mopša senči ievesti no Austrumiem. Informācijas avoti vēstī, ka tos audzējuši Ķīnas imperatoru pilīs. Ir arī versija, ka no Indijas tie ievesti Holandē. Augums – 25 līdz 28 centimetri, agrāk šīs šķirnes pārstāvji bijuši lielāki.
– Mopša jocīgais purns sevišķi lielu interesi radīja Lielbritānijā, suņi ieguva popularitāti kā buldogi un afenpinčeri. Karaļa Vilhelma trešā valdīšanas laikā mopsis kļuva sevišķi populārs suns galmā.
– Kādu laiku šķirne bija aizmirsta, mopši bija reti satopami, tagad tie Eiropā ir atguvuši popularitāti. Tā jūtama arī Latvijā. Diemžēl mopši bieži vien kļūst par pārbarotiem un tukliem dāmu lutekļiem. Mopsim jau ilgu laiku piemīt ēdelīga un krākuļojoša suņa reputācija.
Nereti tie cieš no elpošanas ceļu slimībām.
Apmatojums īss, viegli kopjams. Raksturīgākais apmatojums – smilšukrāsā.
– Sadzīvē mopsis ir pieticīgs, pakļāvīgs, sabiedrisks, sirsnīgs un miermīlīgs. Labs sabiedrotais ar līdzsvarotu raksturu. Apveltīts ar lielu pašcieņu. Mēdz būt ļoti greizsirdīgs. Labi satiek ar citiem suņiem un visiem ģimenes locekļiem, pat kaķiem. Ēdelīgajiem mopšiem nepieciešams sabalansēts uzturs un regulāri fiziskie vingrinājumi. Jāsargā no pārkaršanas, jo purna īpatnību dēļ var rasties elpošanas traucējumi, kas var novest pie letālām beigām. Jāpievērš uzmanība mopša acīm.
