Meistari: saglabā sentēvu kultūras tradīcijas. Jāņu ielīgošana gulbeniešiem sākas 19.jūnijā, kad pilsētas centrālajā skvērā Amatnieku svētki pulcē tuvus un tālus amatniekus, dzied folkloras kopas, muzicē kapelas, dejo deju kopa.
Meistari: saglabā sentēvu kultūras tradīcijas
Jāņu ielīgošana gulbeniešiem sākas 19.jūnijā, kad pilsētas centrālajā skvērā Amatnieku svētki pulcē tuvus un tālus amatniekus, dzied folkloras kopas, muzicē kapelas, dejo deju kopa.
Darbojas amatnieku darbnīcas, kurās ikviens izmēģina roku karošu grebšanā, laimes pogas izkalšanā, podu veidošanā, grozu pīšanā, dziju tīšanā, šķeterēšanā, aušanā, Jāņu zārda kopējā pušķošanā un citās aktivitātēs. Ļaudis pērk, tirgotāji andelē, tautas muzikanti muzicē. Kas vēlas, nobauda dažādus sierus un kaņepju sviestu, malko alu un pa piņģerotam izgaršo speciālu baldriāna un piparu šņabi, ko pagatavot prot tikai Ates dzirnavās. Silda saule, smaržo jāņuzāles, skan cilvēku smiekli un sarunas.
“Bija laiks, kas mēs, amatnieki, domājām, vai mūsu veikums kādam būs vajadzīgs, jo ārzemnieki piedāvāja daudz lētas un košas produkcijas, radās jaunas tehnoloģijas. Šī diena pierāda, ka esam izturējuši, ka latviešu tautas mākslas meistari un amatnieki ir godam kopuši un pratuši saglabāt sentēvu kultūras tradīcijas. Pirms 60 gadiem centrālā skvēra vietā bija tirgus laukums, tāpēc atjaunojam seno tradīciju – šajā vietā rīkot Amatnieku svētkus,” uzrunājot svētku dalībniekus, saka Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” vadītāja Biruta Višņakova, viena no svētku idejas autorēm.
Pasākuma organizatori – “Sagša”, folkloras kopa “Līgo” un Gulbenes kultūras centra pārstāvji – saņem ziedus.
Skanot folkloras kopu “Līgo”, “Pērlis”, un “Barkaviņa” dziedātajām dziesmām, ļaudis drūzmējas pie visiem amatnieku stendiem un galdiem.
Cilvēki interesējas par Smiltenes amatnieku biedrības tamborētajām platmalēm un vestēm, austajiem plecu lakatiem un izšūtajiem galdautiem.
“Amatnieku biedrība darbojas vairāk nekā desmit gadus, apvienojot sīkamatniekus – adītājas un izšuvējas, tamborētājas un audējas, mucinieku, koka meistarus un citus. Priecājamies, ka cilvēkiem patīk veikums un daudzveidība. Gulbenē mums patīk, tāpēc labprāt Amatnieku svētkos piedalīsimies arī nākamajā gadā,” sola Sarmīte Kalīte no Smiltenes.
Vīru uzmanība pievērsta Tautas lietišķās mākslas studijas “Zīle” metālkalumiem. Studijas vadītājs Jānis Keiselis un kalējs ar visiem smēdes piederumiem Gulbenē bija ieradušies no Iļģuciema, līdzi vedot lielākus un mazākus svečturus.
“”Zīlē” darbojas 25 dažāda vecuma dalībnieki, kas vēlas apgūt iemaņas metālkalšanā. Ir cilvēki, kas ierodas pie mums konsultēties, bet pēc tam strādā patstāvīgi. Studijas dalībnieku svečturi raduši mājvietu Latvijas kultūras namos, Latviešu biedrības namā un citur,” stāsta studijas vadītājs.
Atklāj noslēpumus
Amatnieks Jānis Tomsons no Beļavas pagasta lepojas, ka dažās stundās izpirktas visas izkaptis un to kāti. “Ja būtu zinājis, ka tām tik liela piekrišana, būtu vairāk paņēmis līdzi. Litenē piedalījos pirmajā Latvijas čempionātā pļaušanā ar izkapti. Mani izvirzīja uz Vāciju. Šodien pārdevu izkapti, kas labi “koda” Alpu pļavās,” lepojas J.Tomsons. Meistars min vairākus priekšnoteikumus, lai izkapts būtu laba. Vispirms mežā esot jāizmeklē labs kāts – sausa un slaida eglīte, kas augusi ēnainā vietā. Izkapti vajagot labi izkapināt, lai izliecoties “zobs”. Katram darbam esot sava māksla.
Lizumniete Maija Šumska brīvajā laikā darina gleznas, kam krāsu vietā izmanto dažādas lupatiņas. No tām veidoti krāšņi ziedi un ainavas. Viņa stāsta, ka idejas rodoties govis dzenot ganos, cūkām sivēntiņus pieņemot un siena pļavā rosoties. Gleznas Maijas mājās vietu radušas divās istabās.
Jaunieši un bērni ar interesi vēro “Sagšas” sievu rosību. Ik pa brīdim kāds piesakās pagriezt lielās tītavas vai pamēģina izaust kādu kārtu raibajā jostā. Saimnieces iegādājas kartupeļu mizojamos nažus, vēl citi starp māla krūzīšu desmitiem mēģina atrast to, uz kuras izlasāms meklētāja vārds.
Sola saglabāt tradīciju
Rosība nerimst arī tad, kad sāk muzicēt kapela “Klabatas” no Mazsalacas, Gulbenes mūzikas skolas un individuālie tautas muzikanti. Viens otrs pāris nespēj mierīgi klausīties drastiskajās melodijās, tāpēc ļaujas dejai, negaidot zaļumballi, kurā muzicē duets “Seniori”.
Vakarā, kad saule laižas rietā, iedegas simboliskas jāņugunis un ugunskurs, skan līgodziesmas, bet cilvēki cits citam vēl lustīgu līgošanu.
“Šī bija brīnišķīga diena. Ir liels gandarījums, jo atbrauca visi, kas bija aicināti. Folkloras kopu dalībnieki bilda: “Mēs zinām, ka Rīgā notiek sadziedāšanās, bet izvēlamies Amatnieku svētkus. Paraugieties, kā pārvērties pilsētas skvērs. Te ir tik daudz, ko redzēt. Ceru, ka visiem, kas piedalījās Amatnieku svētkos, tie patika, tāpēc folkloras kopa “Līgo” apņemas arī turpmāk mudināt piedalīties svētkos, lai katrs rādītu, ko prot, cik skaisti dzied un dejo!” saka Amatnieku svētku vadītāja Inese Stalīdzāne.
Kad nodziest jāņugunis un ugunskurs, ļaudis, ejot mājās, bilst, ka pasākums radījis Jāņu noskaņu, un cer, ka šī jaukā tradīcija turpināsies, pulcējot arvien vairāk amatnieku. Vienīgais, kā pietrūcis, dažu solu vecākiem ļaudīm un bufetes ar kādu veldzējošu sulu vai našķi, tomēr tas svētku prieku neesot mazinājis.
