Pirms četriem gadiem amerikānis Ēriks Loe Gulbenē kā Miera korpusa sūtnis divus gadus mācīja bērniem angļu valodu.
Pirms četriem gadiem amerikānis Ēriks Loe Gulbenē kā Miera korpusa sūtnis divus gadus mācīja bērniem angļu valodu. Šovasar Ēriks atkal bija atbraucis uz šejieni, lai satiktu draugus no deju kopas “Ratiņš”, kuras dalībnieks bija pats, arī bijušos kolēģus un audzēkņus Gulbenes ģimnāzijā.
“Es esmu laimīgs,” atkal būdams Gulbenē, laikrakstam saka Ēriks. Bijis arī Rīgā, staigājis pa vecpilsētas, kas viņam sevišķi mīļa, apmeklējis ielu kafejnīcas un priecējis acis, skatoties uz Latvijas skaistajām meitenēm. Pēc tam Ērika ceļš veda uz Irkutsku Krievijā, kur viņš pašlaik dzīvo krievu ģimenē un mācās vietējo valodu. “Lai apgūtu valodu, tajā ir jārunā katru dienu,” uzskata puisis. Gulbenē draugi un paziņas pārliecinājās, ka Ēriks joprojām labi pārvalda latviešu valodu.
“Tagad, kad saprotu un runāju latviski un neesmu šo valodu aizmirsis arī Amerikā, jo regulāri tur tiekos ar latviešu jauniešiem, man liekas – krievu valodu iemācīšos viegli un bez problēmām,” smej Ēriks.
Izjautāts par to, kā dzīvojis šajos četros gados, Ēriks lepni saka: “Pēc gada man būs maģistra grāds. Es mācos universitātē Kalifornijā. Pēc gada man būs labs darbs, domāju, ka ASV valdībā. Runāju trīs valodās, gribu pārvaldīt vēl ceturto.” Bet pirms tam viņš strādājis Losandželosā reklāmas biznesā un interneta kompānijā. Tur gūtās iemaņas noderēšot nākotnē. Turklāt nopelnīta nauda, lai varētu turpināt studijas, nu jau maģistratūrā. “Universitāte Amerikā studentam izmaksā dārgi, kaut arī es saņemu stipendiju,” viņš stāsta.
Ēriks studijās mācoties arī par valsts aizsardzības stratēģiju. Nesen apgūta tēma par kodolraķetēm. “Pirms desmit gadiem studēju divus gadus Armijas universitātē un sapratu, ka būt karavīram – tas nav man piemēroti. Pēc tam mainīju mācību iestādi un ieguvu bakalaura grādu politikā. Un tad braucu strādāt uz Latviju, uz Gulbenei. Neticami, ka ir pagājuši jau četri gadi kopš tā laika,” stāsta Ēriks. Viņa hobijs esot ceļošana. Bijis daudzviet Eiropā, arī eksotiskās valstīs. Ar sajūsmu atceras pastaigas Ekvadoras džungļos. Patikusi arī Ziemeļīrija, kur pērn bijis kopā ar vecākiem. Savulaik kopā ar Gulbenes deju kopu “Ratiņš” viņš divas vasaras pēc kārtas piedalījies tautas daiļrades festivālos dažādās Eiropas valstīs.
Ērikam ir 30 gadu, un vēl viņš nesteidzas apprecēties. Ģimeni dibināšot vēlāk, kad būs pabeigta augstskola un nostabilizējusies karjera.
