Čikāgā neviens debesskrāpis nav nolaists lejā.
Čikāgā neviens debesskrāpis nav nolaists lejā. Vakar (11.septembrī) gan visi lielie nami, valdības iestādes, lidostas, shopping centri bija evakuēti un cilvēki brauca mājas, bet šodien, cik dzirdu, viss ir atkal puslīdz normāli, tikai lidosta vēl nefunkcionē.
Cik dzirdu, tad ap pusdienas laiku sākot atkal pamazām lidot. Visur liela piesardzība. Esmu drusku starp laimīgajiem jo pirmdien, 10.septembrī, ar pūlēm tiku atpakaļ no Linkolnas, Nebraskā (biju tur trīs dienas). Svētdien visi lidojumi no turienes bija atcelti, jo bija negaiss Čikāgā. Būtu palicis līdz otrdienai, vēl tagad nebūtu mājās.
Vakar no rīta ap 9.30 mani intervēja Latvijas Radio. Jautāja man, ko doma un saka amerikaņu tauta? Tajā brīdī un vēl pēc tam kādas sešas stundas, amerikāņu tauta neko nedomāja. Teicu, ka tas ir tāpat, ka kāds tev iesviež pa pieri, un tu pirmās stundas esi apdullis un nezini ko teikt, un tā tas tiešām arī bija. Neviena ziņu aģentūra nezina, ko katrs domā. Pēc deviņām stundām sāka parādīties vārdi: shocked, dismayed and angered (trieciens, samulsums, dusmas).
***
Pirms dažiem gadiem, tikko pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, viens manas sievas radinieks viesojās pie mums no Dobeles un, nodzīvojis šeit pāris nedēļas, izteica savu spriedumu, ka “amerikāņu tauta esot ļoti patriotiska, jo visur redz izkārtus Amerikas karogus”. Viņš teica, ka “pie mums tā nav un nav bijis arī Padlatvijas laikā”.
Tas tā patiešām ir, amerikāņi ir ļoti patriotiski, jo sevišķi, ja kaut kas notiek – vai nu lieli cilvēku zaudējumi, kaut kur izdarīta sabotāža, vai cilvēku nolaupīšana – tūlīt parādas pie mājām karogi un dzeltenas lentes ap kokiem. Tā arī šoreiz pēc tik liela trieciena un cilvēku upuriem, kas paredzams tūkstošos, amerikāņi stāv trīs, četras stundas rindā, lai nodotu asinis, un izkar pie katras mājas karogus, lai apliecinātu solidaritāti nelaimīgajām ģimenēm. Ne jau to torņu dēļ Ņujorkā kāds iet un sēro, bet gan nevainīgo upuru pēc.
Zināms un publisks naids šur tur jau ir izpaudies pret arābu izcelsmes cilvēkiem, kaut gan valdība nepārtraukti aizrāda, ka tie cilvēki nav vainīgi.
Visa publiskā programma televīzijā ir noņemta un visu diennakti raida ziņas no Ņujorkas un Vašingtonas.
Dzird, ka ir aizgājuši bojā vairāki simti ugunsdzēsēju un policistu, jo viņi torņos meklēja un dzina no tiem ārā cilvēkus. Tad pēkšņi no karstuma abi torņi sāka brukt, un tika aprakti simtiem un simtiem cilvēku.
Civilā gaisa satiksme pamazām atdzīvojās šodien ap pusdienlaiku. Es pat dzirdēju vienu lidmašīnu pārlidojam mūsu mājai (mēs dzīvojam tikai piecu, sešu minūšu braucienā no O’Hare internacionāla lidlauka). Pamazām tā ieies sliedēs, bet stāsta, ka nekas nebūšot tā, kā agrāk. Ilgāk vajadzēs nodot bagāžu, pavadītāji vairāk nevarēšot iet līdz “vārtiem”. Nevarēšot ņemt līdzi nekādus nažus, nagu vīles, šķēres un skujamos asmenīšus. Briesmīgi.
Tikšot vajāti un sodīti ne tikai paši vaininieki un to organizācijas, bet arī tie (un vietas), kas viņus atbalsta. Ko tas nozīmē? Domāju, ka mēs visi saprotam. Nebūsim pārsteigti, ka tiks izcelts desants un būs iebrukums Afganistānā un citur.
Amerikāņi ir atriebīgi, un domāju, ka nebūs ilgi jāgaida uz pretsoļiem. Pašreiz vēl valda nožēla, skumjas un jautājumi bez atbildēm. Bet drīz valdība sāks rīkoties.
Man nav zināms, ka latvieši kaut kur būtu cietuši.
