Izvērtējot reģionālo nodaļu darba apjomu, Naturalizācijas pārvalde 29.decembrī noteica izmaiņas reģionālo nodaļu struktūrā.
Izvērtējot reģionālo nodaļu darba apjomu, Naturalizācijas pārvalde 29.decembrī noteica izmaiņas reģionālo nodaļu struktūrā. Sakarā ar Gulbenes un Aizkraukles reģionālo nodaļu likvidāciju no 1.februāra ir paplašināta Rēzeknes reģionālās nodaļas apkalpojamā teritorija, kur ietilpst arī Alūksnes, Balvu, Gulbenes un Madonas rajoni. Šajos rajonu centros turpmāk darbosies NP Rēzeknes nodaļas filiāles.
Pirms reorganizācijas NP Rēzeknes nodaļas vadītāja Rita Zommere, galvenais referents Gundars Sprancmanis un referente Ilze Ribakova iepazinās ar pilsonības procesa situāciju minētajos rajonos.
“Salīdzinot ar Rēzeknes, Preiļu un Ludzas rajoniem, šajos četros rajonos naturalizācijas procesos ir gan kopīgais, gan atšķirīgais. Tāpat kā Latgales rajonos arī šeit nepilsoņu skaits nav liels. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem mūsu “jaunajās teritorijās” – Alūksnes, Balvu, Gulbenes un Madonas rajonos – 2001.gada 1.janvārī pavisam dzīvoja 8324 nepilsoņi vai ārvalstnieki, kas ir 6,4 procenti no šo rajonu iedzīvotāju kopskaita,” naturalizācijas gaitu rajonos vērtē Rēzeknes reģionālās nodaļas priekšniece Rita Zommere.
Galvenās atšķirības ir valodas vidē. Latgales rajonu īpatnība ir tā, ka te dzīvo ievērojams skaits cittautiešu, kas jau ir LR pilsoņi (apmēram 43 procenti no pilsoņu kopskaita). Turpretī Latgales ziemeļdaļā un Vidzemes rajonos, kur galvenokārt ir izteikti latviska vide, nepilsoņi nav bijuši īpaši aktīvi pilsonības iegūšanā, lai gan latviskajā vidē dzīvojošajiem integrācija un valodas zināšanas nevarētu būt šķērslis. “Tas būs mūsu nodaļas un šo rajonu filiāļu darbinieku pamatuzdevums – noskaidrot nepilsoņu sastāvu un iemeslus, kāpēc šo rajonu nepilsoņi nepietiekami iesaistījušies naturalizācijas procesā,” uzsver R.Zommere.
Lai apzinātu nepilsoņus, būs konkrēta sadarbība ar pašvaldībām, izglītības iestādēm, organizējot aptaujas, arī informatīvais darbs masu medijos. No 1.februāra ik nedēļu informēs rajonu preses izdevumus, lokālos radio un TV par nodaļas un filiāļu darba aktivitātēm. “Jāapzina iespējas sadarboties ar mazākumtautību sociāli aktīvajām grupām, jo atšķirībā no Latgales šajos rajonos nav izvērsts nacionālo minoritāšu kultūras biedrību darbs,” saka R.Zommere.
Lai aktivizētu sabiedrības integrācijas procesu, lielas iespējas paver sadarbība ar rajonu NVO, ar ko kopīgi risinātu arī integrācijas jautājumus, īpaši pilsoniskajā līdzdalībā un informēšanā. “Meklēsim sadarbības formas ar aktīvākajām NVO. Tādas iespējas ir Gulbenē, kur nesen izveidots lielisks NVO atbalsta centrs. Sadarbosimies arī ar pašvaldībām, jo līdz šim šajos rajonos nebija pietiekami izvērsts sabiedrības integrācijas padomju darbs,” saka R.Zommere.
Pašlaik sadarbībā ar Rēzeknes televīziju izstrādāts un iesniegts izskatīšanai jauns projekts “Latvija manā ģimenē”. Tas būs televīzijas konkurss, kur paredzēts iesaistīt visos Austrumlatvijas novados dzīvojošās nepilsoņu ģimenes. Šī akcija ļautu aktivizēt nepilsoņus arī pilsonības iegūšanai.
“Lai gan atšķirībā no Latgales Austrumvidzemē ir tikai dažas skolas ar krievu mācību valodu, tomēr jaunieši, kas ir nepilsoņi, mācās vai nu skolās ar latviešu mācību valodu, vai bilingvālajās klasēs. Viņi jau ir integrējušies latviskajā vidē, tāpēc veiksim aptaujas, iespējams, arī individuālo darbu, lai noskaidrotu viņu attieksmi pret naturalizācijas procesu, ” atzīst R.Zommere.
Izmaiņas iespējams būs Balvu un Madonas filiāļu darba laikā. Informāciju var iegūt gan filiālēs, gan Rēzeknes reģionālajā nodaļā. Informācija Rēzeknes reģionālās nodaļas Gulbenes filiālē, tālrunis 4471462, Madonas filiālē, tālrunis 4823498, izziņas Rēzeknes reģionālajā nodaļā 4622020, 4625022.
