Pazīstamais Latvijas vīnogu selekcionārs Andrašs Fazekašs no Daukstu pagasta pieņēmis izaicinājumu atsākt muzicēt, spēlēt ģitāru, ko jau agrāk ir darījis. Viņš stāsta, ka šādu ierosinājumu saņēmis no ielu muzikanta – Valmieras gadatirgū sastaptā ārzemnieka Ynka Nan, kuru esam redzējuši muzicējam arī Gulbenes ielās.
“Mēs sapratāmies bez vārdiem. Tā kā biju jau klausījies šā cilvēka mūziku, piegāju klāt, mēs parunājāmies spāniski un es nodungoju melodiju no viņa repertuāra, lūdzot to atskaņot. Jauniegūtais draugs mani mudināja pašu muzicēt. Esmu apsvēris šo iespēju. Mājās atgriežoties, ņēmu rokās ģitāru, kuru sen jau biju nolicis malā. Izrādījās, ka tā ir noskaņojusies un nav vairs lietojama. Esmu nolēmis iegādāties jaunu mūzikas instrumentu un muzicēt,” saka A.Fazekašs. Viņš bilst, ka cilvēkam jebkurā vecumā nav jābaidās no izaicinājumiem un iespējas radoši pilnveidot sevi. Tas iespējams esot vienīgi tad, ja, kā uzsver Andrašs, “cilvēks neskatās spogulī, bet spogulis skatās viņā”.
Andrašs stāsta, ka ģitāru par savu sauc kopš jaunības dienām, kad muzicējis un dziedājis vokāli instrumentālajā ansamblī. “Protu kaut pāris dziesmu nodziedāt desmit valodās – spāniski, itāliski, franciski, angliski, ungāriski, rumāniski, bulgāriski, čehiski, krieviski un latviski,” saka viņš.
Melodijas pielīpot ļoti ātri, ja vien ir tādas, kas aizskar dvēseli. Pietiekot dzirdēt pāris reižu, un Andrašs jau dungo. Grūtāk ir ar vārdu apgūšanu svešvalodās. “Reiz bulgāriem nodziedāju dziesmu viņu valodā. Man teica, ka bijusi viena kļūda tekstā. Tikai viena?! Es jau lāgā nesapratu tos vārdus,” viņš saka. Arī svešas valodas Andrašs klausās un apgūst kā mūziku, kamēr paliek dziļi dvēselē.
Vīnogu selekcionārs ir pārliecināts, ka arī augi izjūt katra cilvēka muzikālo gaumi, smalkumu. “Es neesmu Dieviņš, bet zinu,” smej Andrašs. Krustojot vīnogu šķirnes, viņš parasti dungo dziesmu dzimtajā ungāru valodā. Tā ir par puisi, kas iesēdies vilcienā un skumst pēc mīļotās meitenes, kas nav atnākusi no viņa atvadīties. Tikai meičas sūtītais pasta balodītis skūpsta vilciena loga rūti.
“Mūzika, kādu klausās cilvēks, liecina par viņu pašu. Gaišas, kaut skumjas, bet mīlestības pilnas melodijas atbilst smalkām vibrācijām, kas savukārt liecina par gara mundrumu, iekšēju spēku un jaunību. Mūzika, ko sevī ielaiž cilvēks, ir tikpat svarīga kā pārtika, ko lieto ikdienā. Es jūtos tikai 25 gadus vecs, manas šūnas liek man tā justies,” saka selekcionārs.
