Izlasīju “Dzirkstelē” aicinājumu sūtīt vēsturiskas bildes, tāpēc nosūtu Paideru dzirnavu bildes. Jābrīnās, ka Anna Lūkina ir tās saglabājusi Sibīrijas izsūtījuma gados. Dzirnavas sāktas celt 1908.gadā. Īpašnieks Andrejs Grasis, kas pirms tam paņēmis uz renti Zeltiņu dzirnavas, kur bez malšanas bija sācis taisīt arī vētījamās mašīnas un kuļmašīnas, taupīgi dzīvodams, sakrājis naudu un sācis domāt par savām dzirnavām. Lejas muižas “Paiderus” Andrejs iemainījis no toreizējā īpašnieka Stabulnieka ar 18 desetīnām aizlaistas un krūmiem aizaugušās zemes. Demontējis un paplašinājis Stabulnieka māju un 1908.gadā sācis celt dzirnavu ēku. Ar rokām celts gan aizsprosts, gan rakts kanāls. 1909.gadā sācis būvēt kuļmašīnas, ierīkojis linu vērptuvi, darbojies arī zāģu gateris. Ar ūdens spēku kūla labību un ražoja elektrību pašu vajadzībām. 1919.gada 18.februārī pie Vecgulbenes muižas tikai tāpēc, ka Andrejs Grasis bija uzņēmējs un izmantoja algotu darbaspēku, viņu kopā ar skolotājiem, inteliģences pārstāvjiem un citiem uzņēmējiem zvērīgi nogalināja. Viņa darbu turpināja sieva Elvīra ar savu brāli Bruno Lūkinu, kura ģimeni kā kulakus izsūtīja uz Amūras apgabala Tigdas rajona Sivanku sādžu 1949.gada 25.martā.
Andrejam Grasim tobrīd bija 57 gadi, kad viņu zvērīgi nogalināja, un daudz ieceru. Nosūtu Andreja un Elvīras fotogrāfiju, pieminot Andreja nogalināšanas simts gadus.
