Satiekas divi jaunlatvieši: – Klausies, vecīt, par tevi klačojas, tu esot desmit tūkstošus ziedojis muzejam, divdesmit tūkstošus skolotājiem, nez cik vēl bezdarbniekiem… Tu ko, prātiņu izkūkojis?
– Nē, muļķi, ar politiku noņemos… Gribu, lai mani par mēru ievēl.
– Ak tā, sapratu… Dzenies pēc lētas popularitātes!
– Savādi, pirms sešām nedēļām jūs bijāt akls un šodien esat mēms. Es jums vairs nedošu ne santīma.
Ubags: – Bet mīļā kundze, ja jūs būtu akla un pēkšņi atgūtu redzi, jūs arī zaudētu valodu.
