Gulbenes kultūras centrā 10.maija pēcpusdienā cits pēc cita nāca vīri sirmām galvām, rokās saudzīgi turēdami planšetes ar vārdu “Namejs”.
Gulbenes kultūras centrā 10.maija pēcpusdienā cits pēc cita nāca vīri sirmām galvām, rokās saudzīgi turēdami planšetes ar vārdu “Namejs”. Vīru sejās bija manāms uztraukums, jo dziedātāji uz šo koncertu bija “gājuši” piecus gadus.
Vai bija viegli? To zina tikai paši vīri. Tomēr mīlestība uz dziesmu lika aizmirst gan slinkumu, gan slimības, un divas reizes nedēļā lika nākt uz rajona padomes trešā stāva zāli, lai to pieskandinātu ar dziesmām. Jubilejas koncerts izskanējis, aplausi apklusuši, un skatītāji joprojām pārspriež dzirdēto.
Koncertā nodziedāja 20 dziesmas. Varam uzdot jautājumu gan paši sev, gan klausītājiem, vai koncerta programma apmierināja visus? Laikam ne. Vieni koncertu slavēja, jo tas lika iedrebēties sirdij un noslaucīt pat kādu asaru. Citi to uzņēma kritiskāk. Jā, koncertā bija daudz jaunu, nedzirdētu dziesmu, kuras gribējās dzirdēt vēl un vēl. Bet bija dziesmas, kuras ir domātas krietni lielākam vīru sastāvam. Danka “Sarma”, Kaminska “Bērzs un egle”, Rijnieka “Valsis par jaunību”, Priednieka “Stāmerienas mežs” izskanēja rotaļīgi, bet E.Dārziņa “Pie tēvu zemes dārgās”, J.Vītola “Mežezers” un J.Mediņa “Krāc jūrmalas priedes” prasīt prasījās pēc lielāka dziedātāju sastāva. J.Ozoliņa dziesma “Dziesmas ceļš”, pateicoties talantīgajai pianistei Ingai Kalniņai, izskanēja pārliecinoši. Noklausoties koncertu, var droši teikt, ka “Nameja” vīri ir pelnījuši uzslavu, kā to uzsvēra Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs, pasniedzot ansamblim pateicības rakstu.
Koncertu interesantāku darīja sieviešu ansamblis no Cēsīm. Ansamblis “Gauja”, kas dzied vairāk nekā četrdesmit gadus, arī šoreiz ar skaistām un skanīgām dziesmām iepriecināja gulbeniešus. Vīru ansambļa koncerts pierādīja arī to, ka Gulbenē ir labs ansambļa vadītājs. Kā namejieši saka, Edgars Mārtinsons ir prasīgs, reizēm var tikai apbrīnot viņa enerģiju un prasmi. Jubilejas koncerts ilga gandrīz divas stundas, viss notika raiti, bez aizķeršanās. Par to paldies koncerta vadītājai skolotājai Vilciņai. Viņa pieminēja tos, kas lika pamatus ansamblim. Arī vīri, kaut neklātienē, izjuta Dairas Karoles un Vijas Poļakas klātbūtni. Nu visas dziesmas nodotas klausītāju vērtējumam.
Bet ko darīt vīriem? Pēc pelnītas atpūtas nākt atkal kopā, meklēt jaunas, skanīgas dziesmas un dziedāt. Un pats galvenais – sapņot par brīdi, kad skatuvi piepildīs ne ansamblis, bet vīru koris.
