Vadītājai: bijis negaidīts, bet patīkams pārsteigums.
Vadītājai: bijis negaidīts, bet patīkams pārsteigums
Galgauskas pagasta bibliotēkas vadītāja Dzidra Matīsa apbalvota ar Latvijas Kultūras ministrijas prēmiju par ieguldījumu bibliotēkas pakalpojumu attīstībā, kultūras mantojuma popularizēšanā un mērķtiecīgu darbību novada kultūrvides veidošanā. Prēmiju svinīgi pasniegs 27.februārī Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē.
“Pērn šo prēmiju saņēma Gulbenes bibliotēkas direktore Antra Sprudzāne. “Domāju, ka bibliotekāra mūžs salīdzinājumā ar elektroniskajām tehnoloģijām ir tāda nulle vien, tāpēc tad, kad Galgauskas pagasta pašvaldības vadītāja Irēna Biezā bilda, ka gatavo pieteikumu prēmijas piešķiršanai, neticēju, ka varu to saņemt,” atzīst Dzidra Matīsa.
Galgauskas pagasta bibliotēka vadītājai ir pirmā un vienīgā darbavieta, kurā šogad 15.augustā apritēs 41 darba gads. Dz.Matīsa atceras, ka tolaik bibliotēka atradusies tagad nodegušā Galgauskas kultūras nama otrajā stāvā. Uz Galgausku pēc Kultūras darbinieku tehnikuma bibliotēku nodaļas beigšanas viņu atvedis toreizējais rajona kultūras nodaļas vadītājs Jāzeps Romulis, lai gan nosūtījums no Izglītības ministrijas bijis uz Kārsavas rajonu.
“Jau gatavojos doties uz Kārsavu, bet nejauši uzzināju, ka Gulbenes rajonā vajadzīgs bibliotēkas vadītājs. Šodien izdarīto izvēli nenožēloju. Neesmu radusi meklēt, kur ir labāk,” saka vadītāja.
Viņa atzīst, ka bibliotekāra darba lauks ir plašs un pietiekami grūts, jo pieprasījums pēc bibliotēkā gūstamās informācijas ir dažāds.
“Sadarbojos ar Galgauskas pamatskolu, jo esam apvienotā bibliotēka, tāpēc jāpalīdz skolēniem un pedagogiem izstrādāt dažādus projektus, sagatavoties konkursiem un viktorīnām, mācību stundām un citiem pasākumiem. Tie jaunieši, kas pēc pamatskolas un vidusskolas beigšanas turpina izglītību, izmanto bibliotēkas pakalpojumus, gatavojot kursa un diplomdarbus. Bibliotekāram ir jāiesaistās vajadzīgās informācijas meklēšanas procesā,” atzīst Dz.Matīsa.
Katru gadu bibliotēkas pakalpojumus izmanto 230 līdz 234 lasītāji. “Tas ir pietiekami, jo pagastā iedzīvotāju skaits ir 800 cilvēku. Izsniegto grāmatu un periodikas skaits katru gadu palielinās. Pērn tās bija 13 000 vienības. Grāmatas ir dārgas, tāpēc cilvēki nevar tās iegādāties un izmanto bibliotēkas pakalpojumus. Arī periodisko izdevumu abonēšana izmaksā daudz, tāpēc daļa apmeklētāju lasa tikai žurnālus un laikrakstus,” secina vadītāja un ir pārliecināta, ka, likvidējot daļu lauku bibliotēku, zaudētāji būs pagasta iedzīvotāji.
Grāmatu klāstu bibliotēkā papildina atbilstoši materiālajām iespējām. Dz.Matīsa pozitīvi vērtē pagājušo gadu, kad sadarbībā ar Kultūrkapitāla fondu tapa projekts jaunu grāmatu iegādei. No pagasta padomes piešķirtajiem līdzekļiem gadā jaunu grāmatu iegādei izlieto apmēram 200 latus, bet vairāk nekā 400 latus izmanto preses izdevumu abonēšanai.
Bibliotēkā regulāri mainās izstāžu tematika, lai lasītājs gūtu nepieciešamo informāciju. Dz.Matīsa atzīst, ka tas palīdz apmeklētājiem orientēties grāmatu klāstā.
“Rajonā ir izveidojies labs bibliotekāru kolektīvs. Jebkurā laikā varam dalīties pieredzē vai lūgt palīdzību. Vienmēr esmu saņēmusi atbalstu no vietējās pašvaldības. Ja vien pagastam būtu vairāk līdzekļu, tad bibliotēku aprīkotu ar nepieciešamo tehniku,” saka Dz.Matīsa.
Darbu bibliotēkā Dz.Matīsa jau 15 gadus apvieno ar Galgauskas pagasta kultūras nama dramatiskā kolektīva vadīšanu. Šobrīd kolektīvs gatavojas sākt darbu pie Lieldienu programmas gatavošanas. “Mans vaļasprieks ir saistīts ar bibliotēku. Uz to pamudināja sadzīves tradīciju izzušana, to vietā vajadzēja likt kaut ko citu,” saka Dz.Matīsa.
