Gulbenieši Jolanta un Normunds Mazūri kopā ar savu mazo meitiņu iesaistījās akcijā “Apceļosim Latvijas pilis!”.
Gulbenieši Jolanta un Normunds Mazūri kopā ar savu mazo meitiņu iesaistījās akcijā “Apceļosim Latvijas pilis!”. Piecās dienās viņi aplūkojuši
21 Vidzemes novada pili, bet 6.decembrī ir ielūgti piedalīties ballē Ēdoles pilī. J. Mazūre vēlas piedalīties šādā ballē un izbaudīt sajūtas kā labākajās pasakās.
“Jau pērn piedalījāmies šajā akcijā, tomēr iesaistījāmies pārāk vēlu un nepaspējām apceļot vajadzīgo skaitu. Jau pēc pagājušā gada akcijas biju nodomājusi, ka turpināšu, to ar nepacietību gaidīju. Mēs vēlējāmies apskatīt Latvijas arhitektūras pieminekļus, nedomājām par iespējām, ka labākie apceļotāji, piemēram, saņems dāvanā ceļojumu uz Krētu. Apskatot Vidzemes pilis un muižas, sapratu, ka arī Latvijā ir skaistas vietas, ko vajag redzēt,” saka J.Mazūre.
Mazūru ģimene apceļoja Vidzemes novada pilis – Suntažu, Dikļu, Turaidas, Ungurmuižu, Bīriņu, Katvaru, Gaujienas, Cirstu, Dzērbenes, Veselavas, Beļavas muižu, Cesvaines pili un Varakļānu muižu, kā arī tās pilis un muižas, kas ir pa ceļam, bet nav iesaistījušās akcijā – Odzienas, Vestienas, Stāmerienas, Lizuma, Jaungulbenes, Siguldas jauno pili, Zvārtavas pili. “Par pilīm bija jāraksta apraksts, jāveido fotokolekcija, tikai tad bija veikta akcija. Iespējams, ka stingro prasību dēļ akciju līdz galam izturējuši 168 apceļotāji. Tas bija darbs, kaut gan skaists. Skaists laiks, ko mēs pavadījām visi kopā,” saka J.Mazūre.
Viņa atzīst, ka pēc ceļojuma bijusi patīkami pārsteigta par Latvijas pilīm. Viens no lielākajiem viņas atklājumiem bijusi Dikļu muižu Valmieras rajonā, šajā muižā bijušas tik skaistas podiņu krāsnis, kādas J.Mazūre nekur nav redzējusi ne Latvijā, ne arī pasaulē, kur bijusi. Šo pili Mazūru ģimene nodēvējusi par savu sapņu pili. Patikusi Cirstu muiža un Bīriņu pils. “Arī Gulbenes rajona muižas un pilis, ja tās atjaunotu, piesaistītu tūristus, arī ārzemniekus. Tās ir skaistas. Man īpaši patika Jaungulbenes pils, arī ainavu parks ar dīķiem. Patīkami bija viesoties Beļavas pils muižā, kurā ir K.Valdemāra pamatskola, tā var lepoties ar skolēnu darinātajiem rokdarbiem,” saka J.Mazūre.
Viņa gan atzīst, ka pils, ja tajā ierīkota skola, nedaudz zaudē no sava šarma un būtības. Viņasprāt, pilij jāfunkcionē kā viesu mājai, atpūtas namam.
Divdesmitajos gados Agrārreformas dokumentos ir nosauktas apmēram 1400 muižas, mācītājmājas, meža muižas un pusmuižas. Šobrīd neviens nezina, cik bijušo muižu kompleksu ansambļi saglabājušies. Kultūras pieminekļu sarakstā ir tikai nozīmīgākās 136 muižas un 76 viduslaiku pils vietas vai drupas.
