Piektdiena, 26. decembris
Dainuvīte, Gija, Megija
weather-icon
+2° C, vējš 0.89 m/s, R-ZR vēja virziens

Apceļo Latgali un sniedz koncertus

Pēc latgaliešu kluba iniciatīvas 12.oktobrī vīru vokālā ansambļa “Namejs” (vadītājs Edgars Mārtinsons) vīri, vokālais ansamblis “Sarma” (vadītāja Anna Mūrniece) un vokālais ansamblis “Latgalīte” (vadītājs Juris Sjomkāns) devās uz Latgali.

Pēc latgaliešu kluba iniciatīvas 12.oktobrī vīru vokālā ansambļa “Namejs” (vadītājs Edgars Mārtinsons) vīri, vokālais ansamblis “Sarma” (vadītāja Anna Mūrniece) un vokālais ansamblis “Latgalīte” (vadītājs Juris Sjomkāns) devās uz zilo ezeru zemi – Latgali.
Latgali ne velti sauc par ezeru zemi, jo tajā ir 290 ezeri 11 000 hektāru platībā. Pirmā apstāšanās bija Audriņu sādžā, kuru 1942.gadā nodedzināja. Tālāk ceļš veda uz Ančupānu kalniem pie memoriāla. Rēzeknē apstājāmies pie pieminekļa “Latgales Māra”. Tālāk garām gleznainajam Rāznas ezeram un Ežezeram mūsu ceļš veda uz Dagdu, tā tikai 1950.gadā ieguva pilsētciemata statusu. Dagdas tautas namā sniedzām pirmo koncertu.
Tālāk turpinājām ceļu uz Aglonu. Tālā senatnē Aglonas apkārtni klāja nepārredzams egļu mežs. Latgaliski egli sauc “agļa”, no tā arī cēlies Aglonas nosaukums. Mums bija iespēja iepazīt Aglonas baziliku un tās apkārtni.
Un atkal ceļš zem kājām, šoreiz uz unikālo Velna ezeriņu, kas atrodas pusceļā no Aglonas uz Krāslavu. Šis ezeriņš ir reta dabas parādība, tajā ūdens ir zaļgans, bet, lai kā gribētu, tajā nevar saskatīt nevienu ūdens augu vai zāli.
Tad, vērojot apkārtni, pusstundas skrējiens un esam pie Sauleskalna, kur mūs sagaida Latvijas dziļākais un tīrākais Drīdža ezers. Nesenā pagātnē te bija Vissavienības tūrisma un sporta bāze, bet tagad no tās palikuši tikai gruveši. Uzkāpuši Sauleskalna virsotnē, mēģinājām saskaitīt tos 40 ezerus, ko saulainā laikā varot redzēt.
Beidzot, ceļš ved uz mūsu galamērķi – Krāslavu. Krāslava izvietojusies gleznainajā Daugavas senlejā, kuru ieskauj priežu un egļu meži. Iepazīstoties ar pilsētu, uz īsu brīdi piestājam pie grāfu pils, reiz greznās, varenās, kas pašreiz lēni brūk. Katra pils glabā arī leģendas.
Turpat netālu no pils ir Karnicka kalniņš un Mīlas avotiņš. Leģenda stāsta, ka jaunais poļu virsnieks Karnickis bija iemīlējies grāfa Plātera skaistajā meitā Emīlijā. Bet, tā kā virsnieks bija nabadzīgs, grāfs viņu noraidīja. Jaunie nolēma slepus salaulāties un aizbraukt. Ja tas neizdotos, tad nolēma izdarīt pašnāvību. Viņi bija norunājuši, ka meitene pils torņa logā iedegs sveci un pa logu metīsies lejā. Taču grāfs meitu uzmanīja, un sardze sveci nopūta. Virsnieks to uztvēra kā signālu un nošāvās. Turpat netālu no pils viņu arī apglabāja. Nākamajā rītā pēc bērēm ļaudis ieraudzīja, ka no kalniņa (kur bija apglabāts virsnieks) sācis tecēt avots. Stāsta, ka tas, kurš Jāņu naktī kopā ar savu mīļoto padzersies no šī avota, būs laimīgi visu mūžu.
Vakarā Krāslavas kultūras centrā sniedzām koncertu. Kopā ar mums bija Gulbenes mūzikas skolas skolotājas, pianiste Inga Kalniņa un vijolniece Indra Ieviņa, kas ar savu spēli darīja koncertus muzikāli pilnvērtīgus. Esam pateicīgi arī Stāmerienas pagasta padomei, kas piešķīra autobusu skaistajam braucienam.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.