Kā bezpalīdzīgi alvas zaldātiņi rindā stājas manas disciplinētās domas.
Kā bezpalīdzīgi alvas zaldātiņi rindā stājas manas disciplinētās domas. Es pastiepju roku un korekti pavelku sāņus to, kurš spēles priekšā atkal nejauši aizķerts, ir atļāvis novērsties no vēlamā virziena. Ar vienu pārdomātu kustību es lieku viņam kļūt apzinīgam, mērķtiecīgam un saprast, ka viņš ir tikai viegli vadāma lelle. Bet kādu citu, kuru apžilbinājis pa logu iekļuvušais saules stars, es vienkārši nosēdinu uz rezervistu soliņa, lai atgūstas. Lai jau pretinieks skraida un tracina,šajā pasaulē uzvarēs apdomīgākais! Spēles noteikumi ir skarbi, tāpēc uzbrukuma frontē dzīvus palikušos nostādu ierindā, lai skaļi uzsauktu – hip, hip, urrā! Jūs esat uzvarējuši! Šī pasaule vēl pagaidām ir jūsu.
