Daudzus strādājošos, protams, iepriecina gaidāmā minimālās algas palielināšana par 50 eiro, no nākamā gada to paredzēts noteikt 430 eiro mēnesī. Taču šāds valdības koalīcijas lēmums var būt liktenīgs uzņēmumiem, kuri nespēs tādu algu nodrošināt saviem darbiniekiem.
Iedzīvotāju maciņos – mazākā daļa
“Man augstu stāvoši ierēdņi ir atklāti ieteikuši samazināt uzrādītās darba stundas. Tādas manipulācijas ir pretīgas. Valdība un ierēdņi zina, ka minimālā alga tiek celta publiskā tēla dēļ, turklāt apzinās, ka šī nauda lielā mērā nenonāks iedzīvotāju maciņos. Tiek manipulēts ar cilvēku prātiem, riskējot nogremdēt uzņēmumus, kas viņiem dod darbu,” pauž SIA “Nemo” valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega – Grāpe.
Pērn minimālās algas celšanas par 10 eiro rezultātā darba ņēmējiem nonāca tikai par 3 eiro vairāk, bet pārējie – valsts budžeta katlā nodokļu veidā. “Nākamgad no iecerētās algas palielināšanas nodokļu ieņēmumi palielināsies par 30 miljoniem eiro, un arī valsts tēriņi, apmaksājot ierēdņu un budžeta iestāžu darbinieku algas, palielināsies par tādu pašu summu. Bet zem riteņiem tiek pamesti galvenokārt vietējie uzņēmumi, kuri dod darbavietas un ir atkarīgi no darbaspēka izmaksām,” skaidro uzņēmēja.
Svarīgāk ir palielināt neapliekamo minimumu
“Minimālās algas celšanai ir pozitīvas iezīmes un, protams, arī riski. “Dimdiņos” algas krietni pārsniedz minimālās algas likmi, tāpēc nekādu apgrūtinājumu nebūs. Būtu jāpalielina algas neapliekamais minimums, jo nodokļu slogs uz cilvēku Latvijā ir vislielākais Baltijas valstīs. Lielāks apgrūtinājums būs reģionos, mazāks – Rīgai. Tas izraisīs dažādas sociāli un ekonomiski ģeogrāfiskas izmaiņas. Bet kopumā izmaiņas ir nepieciešamas!” atzīst SIA “Dimdiņi” valdes priekšsēdētājs Normunds Audzišs. I.Zemdega – Grāpe secina, ka daudzi jauc terminu “minimālā alga” un “neapliekamais minimums”, kas netiek aplikts ar nodokli kā minimālā alga. “Vai daudzi pamanīja, ka sākotnējā iecerē neapliekamais minimums bija 300 eiro, bet tika apstiprināts 200 eiro, tātad par 100 eiro mazāk. Tāpat kā vienmēr šī tēma tika noslēpta, un nodokļu reformas smagums jāiznes uzņēmumiem. Viņiem viena darbinieka izmaksas palielināsies par 62 eiro mēnesī. Vajadzētu atteikties no kropļojošā minimālās algas jēdziena, par mērķi izvirzot ienākumus, kurus saņem par darbu,” komentē I.Zemdega – Grāpe.
Brīdina par strādnieku masveida atlaišanu
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš brīdināja politiķus par graujošām sekām, tomēr netika ņemts vērā tāpat kā Latvijas bankas iebildumi. “Varbūt tad, kad sāksies kolektīvās atlaišanas, politiķi sāks iedziļināties un sapratīs, cik šāda viņu iegriba izmaksās uzņēmējiem un galu galā arī iedzīvotājiem,” atzīst J.Endziņš. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) norāda, ka laukos uzņēmēju maksātspēja nav tik liela kā pilsētās, lielai daļai lauku darbu ir sezonas raksturs, turklāt darbaspēka pieprasījuma pārsvars ir mazkvalificētiem darbiem. “Nodokļu reformas pilnveidošanas gaitā minimālā darba alga valstī pagaidām jāsaglabā 380 eiro mēnesī, to palielinot pakāpeniski. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta aprēķiniem 40 procenti strādājošo nodokļu maksātāju ir minimālās algas vai zem minimālās algas saņēmēju, kas spilgti rāda situāciju valstī,” komentē LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne.
Nevar noteikt visiem vienādu algu
“Ir viegli pateikt, ka ir jāmaksā tāda vai citāda summa, bet to nopelnīt ir grūti, vismaz šūšanas nozarē. Ir jāceļ darba ražība, bet tā nespēj tikt līdzi politiķu apetītei. Minimālās algas pieaugums piecu gadu laikā ir 50%, tātad arī ražības pieaugumam jābūt līdzvērtīgam. Diemžēl valdība un politiķi ir spiesti atzīt, ka Latvijā darba ražība ir 50% no Eiropas valstu vidējās ražības, turklāt viņiem nav nojausmas, kā to palielināt pa nozarēm. Ieteikumus varētu dot nozaru asociācijas. Turklāt nevar noteikt visām nozarēm vienādu algu, tāpat vienādu algu Rīgā un reģionā,” uzskata I.Zemdega – Grāpe. Viņa secina, ka tagad līdzīgi kā padomju varas gados – administratīvi nosaka, kāda būs minimālā alga. Latvijas uzņēmumu ieņēmumi ir zemāki par 3% no apgrozījuma, tātad mazāki kā pirms krīzes un arī mazāki, salīdzinot ar kaimiņu valstīm un Eiropas valstu vidējo. “Mūsu uzņēmums katru gadu investē iekārtās vairāk nekā 50 000 eiro. Vajadzētu divtik, bet nav tādu iespēju, jo minimālās algas kāpums katru gadu ir izmaksājis 40 000 eiro. Valdība nedrīkst noteikt algu uzņēmējiem, ja negribam uzņēmumu bankrotus,” ir pārliecināta uzņēmēja.
Pašvaldības prasa kompensēt algas pieaugumu
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Vējiņš norāda, ka šobrīd valdības virzītā nodokļu reforma vēl ir saskaņošanas stadijā. Taču ir skaidrs, ka iecerētais straujais minimālās algas palielinājums negatīvi ietekmēs pašvaldību budžetus. Reģionālās attīstības centru apvienība (RACA), kuras pārstāvis ir arī A.Vējiņš, ir sagatavojusi priekšlikumus, aicinot ar likumu noteikt potenciālo nodokļu reformas radīto zaudējumu kompensāciju pašvaldībām 100 procentu apmērā, kā arī paredzēt mehānismu minimālās algas paaugstināšanas radīto zaudējumu kompensēšanai. “Reformas autori nav pietiekami rēķinājušies ar sekām uz pašvaldību budžetiem. Valkas novada domei būs budžeta deficīts, ja šie priekšlikumi netiks ņemti vērā, taču likums to neatļauj,” norāda RACA valdes priekšsēdētājs un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Apvienības priekšlikumi ir nosūtīti ministru prezidentam, finanšu ministrei un Saeimas frakcijām.
