Vidzemē lielākoties smagākie alerģiskie insektu izraisītie gadījumi bijuši, iedzerot lapseni kopā ar šķidrumu vai apēdot to dzīvu kopā ar ievārījumu.
“Tā gadās, kad cilvēks iepriekš nepārliecinās, vai traukā nav iekritis kāds kukainis,” “Dzirkstelei” saka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka.
Atsevišķās dienās Vidzemē saņemti pat septiņi izsaukumi ar pacientu sūdzībām lapseņu dēļ.
Ļoti smagu organisma reakciju pēc saskares ar šiem insektiem Vidzemē nav bijis daudz, tomēr ir gadījies, ka pacienti jānogādā slimnīcā, saka S.Bračka. Taču Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā augusta pirmajās nedēļās bija 13 šādi pacienti, turklāt vairāki galēji smagā stāvoklī, kad jau bija iestājies anafilaktiskais šoks – alerģisko reakciju ekstremālā forma. Lielākā daļa no cietušajiem vēlāk stāstīja, ka bija mēģinājuši pašrocīgi iznīcināt lapseņu pūžņus, bet acīmredzot izvēlētā metode bijusi neefektīva.
Kā atpazīt organisma alerģisko reakciju pēc lapsenes dzēliena? Viena no pirmajām redzamajām pazīmēm ir pietūkums, arī nātrene – sārti izsitumi koduma vietā vai citās ķermeņa daļās. Nekādi tālāki simptomi varētu arī nebūt, tomēr dzīvībai bīstams ir tas, ja alerģija strauji progresē, sākas mēles, lūpu tūska, traucējot elpošanu. S.Bračka klāsta, ka pirmais, kas jādara pēc lapsenes dzēliena, sāpīgajai vietai jāpieliek kaut kas auksts. Ja lapsene iedzēlusi mutē, tas sevišķi bīstami. Ieteicams tad sūkāt ledu. Ja ir bažas, ka organisma alerģiskā reakcija vēršas plašumā, ir nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība. Mediķi zinās, kā ar medikamentu palīdzību situāciju vērst par labu. “Ja ir lokāla alerģiska reakcija, tad vēl nekas, bet, ja sākas vispārēja organisma reakcija, tad ir smagi,” saka S.Bračka.
